ilgi centos atcereeties bet nevareeju, savas dusmiigaas un ljoti gudraas fizikas skootaajas vaardu - Sliitere
man shkjiet, ka taadas kljuust sievietes, kas saprot ka miilestiiba un rozaa pukjiites ir chuusku arseena zobi un meeles, taapeec vieniigais celjsh pie dieva ir fizikas un kjiimijas Iistas Zinaatnes laboratorija.

vienalga, bet veelos lai vienu dienu zinaatne pieraadiitu, ka iisteniibaa neeksistee taads likums par what goes up must come down to domaaju mentaalaa izpratnee, jo viss jau ir manifestaacija vai tad nee, skaistas dienas nomaina tragjiski vakari un maigas naktis brutaali riiti tikai deelj taa, ka tas ir pashsaprotamais likums vai tad nee

shoriit nejaushi pamodos ap septinjiem un caur aizkariem diezgan skaisti spiideeja blaava riita gaisma, roziiga. jau paaris dienas uz palodzes turu atveertu kompasu un nepaarvietoju, jo gribu redzeet vai tieshaam magneetiskie poli kaut kur virzaas
atveeru logu un parasto neko gaisaa bija nomainiijushas peekshnjas smarzhas no kokiem un kaut kaada uudens un veel kaa
domaaju, ka varbuut shodien.

bet fuck this. laiks pagaaja aatri, man atkal ir angst, taapeec izleemu piepildiit vannu ar karstu uudeni un gjeraaniju elljas pilieniem un nomierinaaties. paaraak daudz sateceeja aukstais uudens.

meegjinu rakstiit eseju par moral conflicts, bet esmu tieshi tik garlaiciiga, ka manaa dziivee nav bijis neviens moraals konflikts, vai arii to ir bijis tik daudz, ka tie ir tikai pilieni juuraa

vienmeer paraak zemu veerteeju placebo efekta briinumus, bet ne shovakar, aizmirsu nopirkt baldriaanjus, no lulz just sads