Man patīk šī doma, jo man arī liekas, ka cilvēki un tēli man apkārt mūždien ir skolotāji un lielākoties viņi nemaz to nezina un tur nav īsti nekādas attiecības. Man liekas, ka cilvēks ir vislabākais skolotājs, jo tā pat visas gudrības ir caur cilvēku radītas cilvēkam, labi ne visas, jo pārējā daba arī māca, kukainis, stikla gabaliņš you name it, bet ja māca cilvēks tad atrast tos skolotājus kas patīk arī kā cilvēki ne tikai kā skolotāji liekas kā savienoties ar viņiem dvēselēs un griezties roku rokā.. un tad šķirties un atrast nākošo skoltoāju, tuvu, tālu, dzīvu, mirušu.