Jā, ļoti saprotu par tiem iedvesmojošajie cilvēkiem. Es tomēr arī nedomāju, ka tā problēma varētu rasties tikai personiskās attiecībās (lai gan tajās īpaši pastāv briesmas otru idealizēt), jo, nu, arī skolotāju ir iespējams idealizēt un pēc tam saprast, ka viņš arī kļūdās. Man ir gadījies nonākt tādās situācijās, kad kāds cilvēks ārkārtīgi iedvesmo, un tad es parasti ļoti svārstos - no vienas puses gribas dzīvot šajā ļoti neparastajā un, jā, brīnišķīgajā pieredzē, bet, no otras puses, negribas ļauties pašapmānam. Bet man šķiet, ka tāda svārstīšanās jau notiek bieži, kad esi ar kaut ko ļoti aizrāvies.