Man šķiet ārkārtīgi interesanti, ka ir iespējamas šādas attiecības ar kādu cilvēku un man liekas, ka vismaz daļēji saprotu, kā Tu to domā. Tajā pašā laikā tās ir ļoti sarežģītas attiecības. Kaut vai tāpēc, ka šādas attiecības, arī tad, ja tās ir iedvesmojošas, tomēr var vienlaikus radīt nomācošu mazvērtības sajūtu, jo, apzīmējot otru kā "dievišķu" (pat tad, ja tikai kā "portālu uz dievu"), tu viņu nostādi augstākā stāvoklī par sevi. Tajā pašā laikā, ja tas ir otrs cilvēks, tāpat kā tu, tu varētu gaidīt, ka jūs esat vienlīdzīgi. To hierarhiju vēl var saprast, ja runa tiešām ir par ticību Dievam, kas ir kaut kas lielā mērā neaizsniedzams un "ārpus" pasaules, bet attiecībās ar otru cilvēku tā var būt ļoti frustrējoša. Un galu galā var gadīties pamatīgs kritiens un vilšanās, kad saproti, ka arī otrs ir tikai cilvēks.