parks grimst ievaas. mans miiljaakais parka stuuris, kuraa aug vismaz piecas kuplas ievas ir paardabiskaa ziedonii. tuukshtoshiem baltu ziedlapinju kaa vilnis mokoshi liegi kaa miilestiiba gulst un smarzho un tiecas un staro vakara saulee. es gribeeju katraa no ievas kokiem ienirt un vinjus skaut, vinjos leviteet. bet es tikai varu bijiigi pieiet klaat, pasmarzhot un saldseeriigi atvadiities. es ceru, ka es driiz atradiishu arii cerinjus. es iedomaajos, ka uz briidi es esmu marka chagalla gleznaa, kur manas dziives piepildiijums ir vakara saulee maigi staaveet blakus ievai un ljauties muuzhiibas, misteerijas un miilestiibas viljnjiem.