protams, ka viņi no Tevis negrib ņemt. jo vispirms Tev ir jādod sev pašai, citādāk Tev īstenībā ātri vien nebūs nekā, ko nevienam dot. var jau smieties un teikt, ka tā ir baigā ezotērika, bet, manuprāt, cilvēki jūt, ka Tava potenciālā došana nav ilgtspējīga tieši šī iemesla dēļ, un nevēlas uzņemties šo risku.

jā, protams, kuram gan negribas cēli būt tikai devējam, nekad ne ņēmējam, bet pasaule tā nestrādā, ir vajadzīgs līdzsvars. tad, kad Tu iemācīsies vispirms paņemt pati no sevis, vislabāk - arī no citiem, un, sekojoši, spēsi pilnvērtīgi dot citiem, procesā saglabājot sev nepieciešamos resursus (pat, ja šobrīd neapzinies, ka gribi/riskē pārtērēties), tad arī varēsi ieiet tai apritē, kurā Tu acīmredzami vēlies būt.

tas, ko gribu teikt - cilvēki no Tevis negrib ņemt nevis tāpēc, ka tas, ko Tu spēj dot, nav vērtīgs, bet tieši tāpēc, ka tas ir ĻOTI vērtīgs un vajadzīgs Tev pašai. viņi negrib atņemt maizi pusbadā dzīvojošam cilvēkam.