taa nu peec 16 + 4 stundu lidojumiem es tur nonaacu, iekaapu taksii un pa celjam veerojot gandriiz neizturami saartu saulrietu, ljoti daudz zemu, tumshi zalju palmu, ljoti daudz samudzhinaatu elektriibas vadu, un ljoti daudz koniskaas cepurees teerptu cilveeku uz mociishiem, devos uz viesniicu. pirmaas paaris dienas tur atrodoties man bija meerens besis un es jutos sasodiiti vientulja, staigaaju apkaart ar tadu vienaldziigu, lai ar mani notiek jebkas vaibu, kas iisteniibaa ir pateiciigs jaunu vietu apskatiishanai, un hanojas dziiveliigums un cilveek-mashiin-pilseet-mudzheklis diezgan saatiigi aizpildiija manu badiigo, vacuum-like sirsninju. 

pati galvenaa lieta, ko shkjiet visi piemin par hanoju, kas ir pilniigi wacky, bet, manupraat, filozofiski attaino gan politiskaas idejas gan cilveeku savstarpeejaas attieciibas, ir satiksme. hanojaa ir aptuveni miljons reiz bezgaliiba skuuteri un mopeedi, un tad veel kaudze mashiinu. pilseetas vecajaa daljaa nav neviena luksafora, un tur kur vinji ir tie ir lieki, simboliski, jebshu totaala naudas izmeshana. jo cilveeki brauc kaa un kur grib. teiksim tu esi autobusa vaditaajs, un tev peekshnji sagribas nuudeles, ko paardod uz ielas kurai tikko pabrauci garaam, un autobuss ir tukshs un vispaar nemaz nav tava mainja, un tevi nekur negaida iznjemot nuudeles, kas tevi gaida jo ir gardas, aromaatiskas un kuup aicinoshi. tad tu vienkaarshi njem un griez autobusu ielas viduu apkaart, kameer paareejaa satiksme kopaa ar bezruupiigiem gaajeejiem tev izliikumo apkaart. kopaa juus veidojat iipatneeju viitenjaugu stiigu kopumu kas vijaas un griezhas dazhaados virzienos viens otram apkaart un pretii un blakus roku rokaa, organiski, nepiespiesti, pat maigi un laipni. turpretii, ja tu esi gaajeejs, un atrodi sevi milziiga, samudzhinaata, skalja krustojuma malinjaa ar kautriigu veelmi to shkjeersot, tad vispareizaakais solis ir to spert un tad naakamo, taa mieriigi shkjersojot ielu, uzticoties ka simts mopeedi un mashiinas kas tev sinhroni vijaas apkaart tevi nenobrauks liidz naavei. visu proceduuru pavada skalja un neatlaidiiga piipinaashana un taureeshana, kas nav dusmiiga, bet gan iedroshinosha, un peec maza laika paarveershas meditatiivaa melodijaa. peec dienas pavadiitas shaadi staigaajot pa pilseetu shkjeersojot ielas, tu juuties kaa varonis, un simts reizes piedzimis no jauna. veel arii nekad vairs neuztvershu klusumu par pashsaprotamu. vienu dienu es devos braukaat ar riteni pa pilseetu, taadeejaadi iejuutoties brauceeja lomaa un tas pat bija diezgan exhilirating, sajutos kaa the king of te road, fuk da police, breaking the law breaking the law, ace of spades. kopumaa man shii vinju sisteema shjiet saldseeriigi ideaala, tik kontrasteejosha ar jebko ko rietumi pieljautu, ljaut cilveekiem pashiem reguleet satiksmi nevis luksaforiem? kaadas shausmas, stulbajiem aitaam cilveekiem? what a disaster that would be. then gain, vjetnamieshi nemuuzham nav tik neirotiski kaa rietumnieki. hanojaa es pirmo reizi muuzhaa atrodoties pilseetaa jutos taa, ka es varu droshi un neierobezhoti iet jebkur, ka brauceeji un gaajeeji un ritenjotaaji visi ir vienaldziigi un viens otru respektee. veel arii amizanti un miiliigi man shkjita tas ka ar skuuteriem brauc visdazhaadakie cilveeki, gan muzhiki un zeeni, gan madaamas augstpapeedenees un vecas tantiites un pusagu meitenes, gan veselas gjimeniites kopaa ieskaitot ziidainjus. 

naakamaa paradiiba, kas momentaani pieveersh uzmaniibu ir, ka visdazhaadaakie vieteejie iedziivotaaji brokasto, pusdieno un vakarinjo uz ielaam, seezhot uz maziem kjebliishiem, pie maziem galdinjiem, kopaa ar gjimeni, draugiem, koleegaam, satupushi chupinjaas uz jebkuras ielas, pie katraam otrajaam durviim. eed riisus, nuudeles, vaariitu vistu, vaariitu liellopu, gliemezhus, taarpus, olas, tofu zaljumus, visam liek klaat fish sauce, chili. uz dazhaam ielaam ir tik daudz miniatuuru kjebliishu un galdinju un eedaaju, ka gaajeejam jaapaarvietojas uz braucamo dalju, kas protams, ir normaali, jo braucamaa un ejamaa daljas iipashi neatshkjiras. peec eeshanas vinji turpina seedeet aaraa un speelee dambreti, eed seemushkas, dzer kafiju ar cukuru un ledu, vai skataas uz garaamgaajeejiem, vakaros dzer alinju. nezinu kaa pierakstiit, lai uzsveertu cik wacky ir tas kaa vinji ilgi un daudz un visur seezh kopaa uz tiem mazajiem kjebiishiem un streebj nuudeles, bet tajaa ir tik daudz miiliiguma un cilveekbuushanas. tas ir veids, kaa var buut kopaa ar cilveekiem, runaat, skatiities, kopaa justies kaa sabiedrotajiem, viens otram dot eedienu un savu laiku un kopaa skatiities uz lietaam. un lai arii vinjiem ir ljoti maz naudinjas, vinjus vismaz vieno shie kjebliishi un bljodinjas un pavadiitais laiks, un neko vairaak arii nevajag, bogati. staigaajot vinjiem garaam, man protams bija pretiigi par sevi, par to kaadaa izolacijaa un cilveektruukumaa es dziivoju, mans gads ir tukshs, es knapi varu saskraapeet lai veeleetos turpinaat eksisteet naakamo. seezhu savaa eertajaa diivaanaa dienu no dienas kaa vientuliibas karaliene, kameer visi miiljie cilveeki ir dazhaadaas pasaules malaas. kameer hanojaa seezh viens otram pie saana, visa gjimene un draugi ir kopaa un taa ir totaala droshiiba lai kas pasaulee notiktu.

uzjautrinaaja arii sociaalistiskaas veesmas kas veelarvien zelj. gan ljenjina milziigais piemineklis vienaa no parkiem, gan propagandiski plakaatinji un simboli kaa ziemassveetku rotaajumi, kas atstaati mazliet par ilgu. neuzjautrinaaja basic, base rietumnieciskaas veesmas kas saviesushaas pilseetaa, un shkjita paradoksaali kaa liidzpastaav milziigi, glanceeti veikali un fastfood glorificeeshana kopaa ar komunismu plus veel budisma noskanjaam. bet cilveeki visu pienjem very matter of factly. vienu dienu braucu uz halong bay, man traapiijaas vieteejs gids, kas taa arii matter of factly pastaastiija, ka pirms 20 gadiem bija taa, tagad ir shitaa, cilveeki ir nabadziigi, taapeec tiek pienjemts jebkas, kas sniegtu vairaak naudas. un cilveeki vjetnamaa ir nabadziigi, videejaa alga ir $300 meenesii, piemeeram, tam pasham gidam taada bija. iespaids, ka tuuristi ir viens no galvenajiem ienjeemumu avotiem. kad tu kliisti pa vinju vecpilseetas ielinjaam, ir taada sajuuta ka tu esi kaarteejais gardais kumosinjsh, tev garlaikoti meegjina nokost gabalinju, bet ja neizdodas tad tevi no hard feelings dismiso jo pa ielaam pluust naakamie daudzi gardi kumosinji lielu, baltu, westerny looking lame tuuristu veidolos.  

tajaa dienaa, kad braukaajos tuuree ar riteni, gids muus aizveda uz pilseetas nomali, gar sarkano upi, kur cilveeki ir izveidojushi milziigus banaankoku un papaijkoku laukus, veel vinji tur audzee arii raacenjus un kaapostus un rediisus. pashi vinji tur dziivo buudinjaas bez elektriibas, bez telefoniem, bez nekaa, ieaugushi palmaas un raacenju laukos. citi cilveeki, dziivo maajaas, kas uzbuuveetas no kartona un plastmasas plaaksneem uz lielaam plastmasas bundzhaam un peld upee, tas ir leeti, un ja upe appluust nav jaauztraucas. pilseetaa es neredzeeju nevienu pashu bezpajumtnieku, varbuut tie cilveeki, kas nevar atljauties dziivot pilseetaa, dziivo gar upi, es nezinu. vieteejie cilveeki ir iisi, tievi, kompakti, gliiti, vienkaarshi, nav nepieklaajiigi, pieticiigi, bet shkjiet ljoti gudri un crafty, attapiigi, bet mieriigi un pieticiigi apsleepti.  

mans miiljaakais vakars, bija kad pa celjam uz viesniicu uzduuros koncertam templii. pie templja staaveeja pusis un meitene tradicionaalos teerpos un meegjinaaja pieverst tuuristu uzmaniibu smaidiigi un mazliet izmisiigi. nopirku biljeti pa £ 10 un tiku ievesta mazaa bet cozy templii ar statujaam un ziediem un viiraku. pie mazaas make-shift bet graciozaas skatuviites bija dazhi kreesli, kopaa uz koncertu ieradaas 4 cilveeki. apkaart skatuvei bija salikti kaadi 13 neredzeeti muuzikas instrumenti ar stiigaam, veidoti no bambusa un tamliidziigi. uzstaajaas aptuveni 7 kraashnjaas tradicionaalaas deerbees teerpti cilveeki, meitenes, daamas un zeeni un viirieshi. bija gan dziedaashana, gan dzejas skaitiishana, gan speeleeshana, gan bungas, gan deja. uzstaashanaas bija savaada un paarpasauliiga un speeciiga un aizkustinosha un maiga un skaniiga, jo es taadas skanjas nekad nebiju dzirdeejusi.  

gaiss, lai kur ietu, smarzho peec viiraka un biezhi peec vaariitas vistas.