kas kam sagādā prieku, bet pamatā jau sakrālais lauciņš no profānā atšķiras vairāk ar formu, saturu katrs ieliek pats.

paskatoties uz klasiskajiem japāņu stāstiem par to, kā viņu meistari tur nodarbojas ar zobenu, loka mākslu vai jebko citu -- gadiem atstrādā tikai un vienīgi pareizu zobena izvilkšanu no maksts, līdz sasniedz teju perfekciju. it kā nekā sakrāla, bet piešķirot tam pietiekami lielu jēgu un iedziļinoties jomā, šķiet, tā automātiski kļūst sakralizēta. tas pats, manuprāt,ar ēdiena gatavošanu un jebko citu.