cik saprotu, fakts, ka e s i, jau liek atrasties parādā par to, ka esi, parāds tiek nomaksāts, aizejot anihilācijā. interesanti, it kā būšana būtu tāds kā trespassing (a daring venture?), no Laika skatpunkta.

pats gan domāju, ka vienīgais, ko esam parādā, ir mīlestību otram, un tas ir nenomaksājams, neizsmeļams parāds.