jā, kas attiecas tieši uz dabu, tad dīvaini, bet - lai gan man ļoti patīk, piem, visas koku pumpuru-ziedu-mazo lapiņu-lielo, vaskoto lapu-stadijas, tomēr tieši kailie zari rada visnolemtāko, pilnīgāko eksistenciālas ieslēgtības izjūtu - tie atgādina kailus asinsvadus, kuri plivinās uz debesu fona un stāsta par to, ka tie kādreiz bija dzīvi un kkad atkal atdzīvosies