uzmanieties, dārgie ciemiņi, ka nepaklūpat pār līķi. bet, jā, dzirksteļojošam skaistumam ir tieksme agri vai vēlu pārtapt par kkādu rūgstošu, satrūdošu masu. tikai man šķiet uzreiz, ka tā ir mana vaina - tā vienk notiek, kad šis skaistums tiek noķerts, fiksēts apziņā un tu mēģini to paturēt, saglabāt, bet saglabāt nevar neko, tas viss pamazām mainās un tā tas lēnām un neapturami dodas iznīcības virzienā, there's nothing u can do and all u can say is - i'm sorry