piekrītu par to informāciju, ko apziņa nepiefiksē, bet visas maņas un attiecīgi arī smadzenes tomēr uztver un kas tādējādi tomēr ietekmē apziņu un to, kā mēs jūtamies. bet tas arī implies, ka principā cilvēkus nevar piemānīt notēlojot to kā nav, un izlikties pozitīvākam nav jēgas. šķiet, Dawkins vienā grāmatā arī izvirza teoriju, ka cilvēka apziņa ir izveidojusies tikai tāpēc, ka cilvēkam bija nepieciešams saprast, kā domā citi cilvēki, lai zinot pretreakciju varētu pielāgot savu rīcību vēlamo mērķu sasniegšanai. cilvēks izveidoja priekšstatu par 'es', kas kalpo, kā atskaites punkts analizējot apkārtējos. bet tas arī nav ideāli, jo izmantojot par mērauklu sevi, var iegūt biased spriedumus. es piemēram ar savu depresīvo skatījumu uz dzīvi nepārtraukti saskatu cilvēkos samākslotību un izlikšanos un domāju par to, vai tiešām citi to neredz, vai izliekas neredzam, lai veidotos smooth social interactions. diemžēļ paskatīties uz cilvēkiem no citas apziņas skatunkta nav iespējams.