man ir otrādi, es jūtu, ka es varētu darīt pilnīgi visu, jebko, kaut ko grandiozu, turklāt zinot, ka neviens nekad visā visumā nespēs tam stāvēt pretī un to ierobežot - ar to vienīgo drawback, ka es nezinu un šaubos, ko īsti un kurā virzienā. ja visi virzieni ir bezgalība, tad tikpat labi ikviens virziens ir iespējams, hence, too much possibility, too much infinitizing

pirmo pozīciju varētu saukt "despair over impossibility, over the lack of infinitude", man drīzāk ir "despair over infinity, over the dizziness of unbound possibility". jo brīvība ir totāls risks.