man ir taada sajuuta it kaa es buutu mezhs, un it kaa ir kreesla jo peedeejais saules siltums ir zudis, zeme ir mitra un miiksta, koki leeni shuupojas veejaa, viss ir bezgaliigs un mieriigs, kaa aizsaacies taa beidzas, sheit var dziivot un mirt un nekas nemainiitos, es atkal esmu palikusi viena, viss iluzorais ir mani pametis. bet veerpjas un celjaas diivaina duumaka un migla no asaraam un dusmaam, gauzhaam beedaam un mezhoniiga revolt un tajaa kaut kas sleepjas. ir izbiedeeta nezinja, vai es esmu bezgaliigs mezhs, vai arii es esmu nokaiteetaa duumakaa ar kaut kaa materializeeshanaas draudiem.

cik bezjeedziigi ir par jebko domaat. es esmu gandriiz paarliecinaata, ka cilveeka kjermenis ir diivaina mashiina, kas gjeneree haunting, postmoderniskas filmas. es veeleetos, kaut es pamaniitu daudz vairaak, kad tas notiek. lai es neljautu sevi manipuleet kosmosam. es gribu sevi atrast tur kur man ir jaabuut. katra darbiiba, nepamaniitaa, nokaveetaa, shkjiet kas taads par ko ir jaatvainojas gan sev gan citiem. bet tad, ja es pamaniitu daudz vairaak, visas unconscious epizodes, ko es radu, tad es vienkaarshi panjemtu pamaniito un ar to aizietu un nosleeptos, nevis atvainotos. jaa man biezhi ir sajuuta, ka jaatvainojas par savu eksistenci. varbuut taa notiek, tad, kad tu pats esi sevi atradis nevietaa, tur kur tu nepiederi, tur kur tu esi neluugts cieminjsh, bet vieniigaa izeja ir leekt kaut kaadaa savaada nebuutiibaa, nezinjaa. taapeec tu staavi pie durviim un profusely atvainojies ka neej projaam.

buut iemestam pasaulee, kur ir trausli cilveeki kur tu pret vinjiem izturies netaisni lai sevi pasargaatu, kur lielaako laika dalju tu esi bez apzinjas ko dari. tu esi filma, kuru tev pasham bail skatiities.

'You are a randomly united lump of something. This lump decomposes and the fermentation is called your life. The lump will disintegrate and the fermentation will end, together with all your questions.' tolstojs