jau meenesi man ir sapliisushas austinjas un es nevaru klausiities muuziku esot out and about. rezultaataa, kad es eju pa ielu, braucu vilcienaa un izchekojoties sainsbos man nav nekaa kas ietvertu un komplementeetu manu unikaali sarezhgjiito emocionaalo pasauli. katru reizi kad man gribas akcenteet dramatisku domu ar pj harveju vai romantisku ideju ar dzhefu bakliju vai eksistenciaalas saldseeras ar lenardu koenu vai gariigu pacilaatiibu ar jebkuru shopeenu, respektiivi manas audiaalaas iespeejas apraujas ar vilcienu klabeeshanu, various sireenaam un random proletariaata bezdveeseliskajaam sarunaam. no vienas puses tas ir labi bet no otras puses tas ir slikti un kas ir dziive