veelreiz par autentiskumu.

es izdomaaju, ka ja es buutu autentiska, tad es nebuutu nekaada un nekas. jo es zinu, ka mana vistiiraakaa buutiiba ir buut baltai lapai kaa domas kapam. tiehsi taa kaa sartrs teica, cilveeka patiesaakaa buushana ir sapratnee, ka vinjsh ir tas, kas vinjsh nav.

vai arii, ja es gribeetu buut autentiska, tad es buutu kaut kas, kas notiek, kad tu veel muljkjiigi domaa, ka autentiskums ir kaut kaads mode of being, nodefineejams. un tas kas notiek, kad tu to nespeej panaakt, nodefineet - tu kljuusti nozheelojams, ar ruugtenu, grimstoshu dveeseli kruushukurvii.

es varbuut domaaju, ka man nebija taisniiba, kad es domaaju, ka mana vieniigaa iespeejamaa autentiskuma iespeeja ir buut ar ruugtenu, grimstoshu dveeseli, ka tas ir vieniigais, ko es varu piedavaat pasaulei kaa sava autentiskuma esenci. jo tas ir preteeji autentiskumam, autentiskums ir kaarteejais kosmosa jokainais tukshums. un paradokss.

veel arii, varbuut, autentiskums ir jebkas, kam dotajaa briidii cilveeks tic ka vinjsh ir tas. varbuut viss ir autentisks, kaa gan viss var nebuut autentisks. varbuut nekas nav autnetisks vai arii viss ir autentisks. es stipri apshaubu, ka ir dalja cilveeka kas ir autentiska un dalja cilveeka kas nav autnetiska. manupraat, taa ir idealizeeshanas probleema. ja es idealizeeju kaadu savu izpausmi vai potencialitaati un tikai to atziistu par autentiskumu, un to, kas esmu in actuality in the meantime - neatziistu, it's just dodgy as fuck.