peec atnaakshanaas maajaas nobukoju karsto jogu uz septinjiem un aizgaaju chetros uz stundinju, divaam paguleet. aizvilku aizkarus, uzliku to acu aizsegu guleeshanai lidmashiinaas (vai tam ir vienvaardiigs nosaukums?), un uzvilku paari segu. pamodos minuuti pirms modinaataaja un tagad man ir viss salti vienalga, jo aaraa ir slapjas lapas un duumi, un horizontaalais lietus. no vienas puses tas ir pievilciigi, bet tikai pastaigas kontekstaa, klausoties ghostpoet. un ja godiigi, es te jau ieprieksh gribeeju ierakstiit, bet gribeeju aiztaupiit un neatziit sho speciaalo vilshanaas sajuutu, kaada mani vajaa kopsh pirmaas nodarbiibas jaunajaa studijaa. mana ieprieksheejaa studija birmingemaa bija patiesa jogas oaaze, un jebkura laba zen un jogas stereotipa piepildiijums. tajaa studijaa es vienmeer jutos pasargaata, tur vienmeer smarzhoja ljoti liegi peec smarzhkocinjiem un toletees bija organiskas piparmeetru ziepes un viss bija no koka, beeshiigs un tumshi bruuns. bet jaunajaa studijaa viss par ko es varu domaat ir tas, ka vinjiem karstajaa jogas studijaa ir paklaajs! pirmo reizi tajaa ieejot, man gribeejaas kaa naaviigi nokaitinaatam itaalju mafijas bosam skatiities apkaart ar pieshkjiebtu galvu un sarauktaam uzaciim, arniknu apakshzhokli prasiit if they are taking a piss, are they messing with me, is this a bloody joke, who is responsible for this? protams, ka tajaa studijaa seeriigi oda peec zekjeem. veel man traapiijaas taads resns un garshs jogas pasniedzeejs, kursh pat ne reizi neataadinaaja cilveekiem elpot un lietot tieshi ujjayi breath, kas ir ljoti svariiga taisot jogu. un visa bikram sekvence bija ljoti mehaaniska, kur paarsvaraa bija jaatkaarto katra poza divas reizes, ne reizi nenosaucot, varbuut tikai vienu vai divas, ko katra poza noziimee un dod, neprofesionaali, so noneducational. un visdiivainaakais, ka jogas telpaa bija kamera, ko skataas puisis recepcijaa. man tas it kaa nerada nekaadas paarspiileeetas pertenzijas, jo es saprotu, ka tas ir varbuut, lai aatraak reagjeetu uz nodarbiibas laikaa nogjiibushiem/nomirushiem cilveekiem. bet tas man lika sajusties energjeetiski nepasargaatai, es sajutos kaa sartrs, kuru veero the eye of the other, and suddenly i'm being objectified and no more can i be a thing in-itself, zenfuly oblivious and tranquil. tikai londonaa.