Un cilveeki saka visaadas lietas, bet no kurienes tas naak, varbuut, smadzenes izmet visaadas lietas ko teikt, un pats cilveeks neeksistee, bet tikai smadzenes kuraam pashaam nav apzinjas, bet kuras tikai kompjuutee kaut kaadus teikumus, kas ir vispiemeerotaakie, lai pasaule turpinaatu rasties un turpinaaties bez samanjas un jeegas. Kaa pretiigas seenes kas aug, kuras nevar izniideet. Un taapeec visaadi cilveeki turpina dariit lietas un runaat par lietaam, lai buuveetu trepiites. Kaa seenes pretii naakotnes augstumiem. Mani tik ljoti tas saapina, kaa pasaule rodas un turpinaas bez apzinjas. Jo katram cilveekam ir vinja apzinja, bet nav taada lieta kaa kopeejaa apzinja. Katrs, cilveeks ir dots pasaulei lai razhotu un audzeetu seenjaino sociumu, kuram nav apzinjas, cik pretiigi, cik aarkaarteeji, un neviens pat nepamirkshkjina aci par to. Cik saapiigi. Vai kaadam vispaar jebkad saap dveesele par to? Par sho milziigo maldu miglaaju, kas noparalizee mazu praatu un dveeselju juuru. Vai kaads sho visu var skatiit kaa labu notikumu? Zheel man ir visas pasaules. Man ir zheel prieka. Prieks izraisa zheelumu. Vai tad nav zheel vijolnieka uz grimstosha kugja. Vai vinjsh nav smiekliigs un niistams savaa idiotiski bezjeedziigajaa optimismaa. Pasaule ir bezjeedziigi optimiska bezapzinjas buutne.

Savaas briivajaas dienaa es seezhu maajaas, klausos ledusskapii, dzeru kafiju un ieksheeji raudu yolo