kopsh lv briivdienaam es vispaar gandriiz vairs nedzeru alkoholu, jo man deelj vinja kljuust miglaina atminja, un tas nenaak par labu manai sejas aadai un jogas treninjiem. vakar starp citu, pat ar noskuutaam kaajaam, bija stulbs jogas treninjsh, jo mans praats nefokuseejaas, pasniedzeeja lika taisiit neiedvesmojoshas pozas, un man jau 90 minuushu saakumaa vajadzeeja churaat. es vairs arii tik daudz nesocializeejos, jo kaa silvija teica: “God, but life is loneliness, despite all the opiates, despite the shrill tinsel gaiety of "parties" with no purpose, despite the false grinning faces we all wear. And when at last you find someone to whom you feel you can pour out your soul, you stop in shock at the words you utter - they are so rusty, so ugly, so meaningless and feeble from being kept in the small cramped dark inside you so long. Yes, there is joy, fulfillment and companionship - but the loneliness of the soul in its appalling self-consciousness is horrible and overpowering.”
bet vakar es arii aizgaaju visiem liidzi, ko es meereni nozheeloju. saakumaa mees ar kaarliju aizgaajaam uz city kebab nopirkt chips & onion rings, un juusanam kaut kaadu pretiigu kebabu. taa kaa es biju brokastiis apeedusi tikai putru ar medu, tad es biju ljoti izsalkusi, un apeedu visus savus chips, kopaa ar leetu baltviinu. tad mees visi gaajaam uz vienu baaru, kur bija garlaiciigi, tad mees gaajaam uz otru baaru, kur palika mazliet interesantaak, bet es visu laiku gribeeju iet atpakalj, un vajadzeeja. tad mees aizgaajam uz tresho baaru, kur straadaa ljoti skaists baarmenis. es par to runaaju ar braienu, jo vinjsh ir gejs un vinjam arii tas baarmenis ljoti patika. tad jau es biju peec kaada laika diezgan piedzeerusies un mees ar kaarliju izdomaajaam iet atpakalj, jo viss bija totaali garlaiciigs un nozheelojams. un kad jau mees bijaam maajaas, braiens zvaniija, un pateica, ka bija palicis nopakalj, un saacis runaat ar to baarmeni un sarunaajis mums sveetdien randinju. kaadas aukstas shausmas. tagad es esmu pilniigi paarliecinaata, ka man riebjas, kad mani apriinas objekti tiek iestuukjeeti manaa realitaatee. taa ir iipasha un nodaliita, smalka un maiga dimensija, kuraa es apbriinoju skaistus cilveekus. es tur esmu kundzinjsh un dievs, un es veerojus skaistus cilveekus, un taisu emocionaalu maakslu, un vinji nedriikst man skatiities pretii, kur tas ir redzeets!? taa ir eeteriska un esteetiska pieredze, kas gjeneree emocijas, kas ir kaa soulfood. man nevajag, lai mana realitaate tiek konfronteeta ar shiem vienradzhiem. un braiens iedomaajas, ka es to veelos! protams, ka es neieshu uz randinju ar smuko baarmeni. es juutos eerti bez shaadaam konfrontaacijaam.
5 atziņas | teikt
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}