Atkal jau jāatzīst pieņēmums, ka tev jāraksta.. Nu, daudz vairāk publiski, kā rakstiecei (varbūt tā jau ir,nezinu) Tas ir subjektīvi,protams. Lasot,ko tu uzraksti, rodas (pār-rodās) sajūtas,apjausme, ka dvēseles, garīgā dzīve eksistē; tā dzīvo, pulsē, ir aktuāla.. nevis tiek nosmacēta no rutīnas dzīves. Varb izklausās banāli, bet tā ir.

The one that hurts, can give so much, u gave me such. (citāts) :)