kāpēc lai tas Tev aizliegtu domāt?

man, piemēram, tas nepavisam neaizliedz domāt. būt apmierinātam ar dzīvi jau nenozīmē apgalvot, ka pilnīgi viss pilnīgi visos dzīves aspektos ir superduperperfekti un end of story. tāpat jau var būt lietas, par kurām būt nemierā, kuras gribēt mainīt, plānot, kā to izdarīt utt, vienkārši the whole is bigger than the sum of its parts, kopējais lielais baseline noskaņojums (kā, piemēram, apmierinātība ar dzīvi) ir lielāks/nozīmīgāks par dažādām atsevišķām emocijām. nu, tāpat kā iegriezt pirkstā nenozīmē, ka viss ķermenis uzreiz kļūst disfunkcionāls un nevesels, tāpat arī konkrētai bēdai vai vairākām nav uzreiz visa dzīve jāpadara neapmierinoša, kaut kā tā. var jau būt, ka tas visiem cilvēkiem nestrādā, bet man liekas pilnīgi un galīgi sakarīgi.