02 September 2013 @ 08:28 pm
 
man ir skumji, un es gribu lai man beidzot dveeselei buutu miers. es gribu pamosties no riita un zinaat, ka viss ir labi un mieriigi, un ka neviens un es pati uz sevi nedusmoshos. es tik ilgi esmu dziivojusi truukumaa un kur viss ir ciets, haotisks un suurstoshs. es negribu uz sevi dusmoties, un es negribu lai man visu laiku ir bail un vientuliigi. kaapeec es nevaru buut mazlietinj laimiiga, un kas man ir jaadara.

man peedeejaa laikaa visas lietas izskataas absoluuti vienaadas. cilveeki kaut ko runaa un dara lietas, bet visas taas lietas, ko vinji saka, ir taisiitas no vienaadiem melniem un peleekiem burtinjiem un bez dimensijaam. un viss, ko vinji dara, ir peedeejas lietas pirms garlaiciibas un tukshuma. viss, ko es saku un daru. man ir aizdomas, ka kaut kas slikts notika maijaa, es varbuut aizmigu un saaku murgot, un es nevaru pamosties, vai otraadaak, es nevaru nekadi izdomaat vai aptvert.
 
 
( Post a new comment )
[info]bordeaux on September 2nd, 2013 - 11:27 pm
Jā, esmu te kopš jūnija sākuma. Ja godīgi, man te vispār ne cik nešķiet drausmīgi, bet gan jau tas ir atkarīgs no apstākļiem. Man ir diezgan paveicies ar rajonu, kurā šobrīd esmu, vismaz man te patīk, un reizē ir gan lielpilsētas sajūta, gan arī miers, kad to vajag un gribas. Varbūt pietrūkst tikai kaut kādas psihākas dabas, bet tas atkal apņēmības jautājums - neviens jau neliedz pie tādas tikt, kaut kur izbraucot, vai sliktākā gadījumā, vienkārši pazvilnēt kādā parkā, kuru te ir simts tūkstoši. Vispatīkamākais atklājums man bija tas, ka Londona it kā ir lielāka, nekā tu iedomājies, un tomēr tas lielums ir mīļš un aptverams lielums, nevis kaut kāda Tokija vai Sanpaulu. Es liktu 7 vai 8. Vienīgais mīnus, protams - dārdzība.
(Reply) (Parent) (Link)