par to grāciju - man vienmēr licies ir, ka atslēga ir nevis emociju izrādīšanā vispār, bet tajā, kā tās izrāda, jo Tev taču ir pilnā mērā tiesības justies ne tikai priecīgai vai mīlošai, bet arī bēdīgai, dusmīgai vai greizsirdīgai, un ja cilvēki, kas Tev šādas emocijas izraisa, neuzzina, ka kādas viņu darbības liek Tev tā justies (tb, Tu vispār tās emocijas citiem neatklāj), tad negribot var atkal un atkal likt Tev justies nepatīkami, un tam, kā redzams, nav nekādu labo seku. tas pat nav par to, vai viņiem tās Tavas daļas rūp, tās ir rūpes pašam par sevi - mēģināt risināt nepatīkamas situācijas tā, lai nākotnē būtu labāk!
vai arī Tev liekas nepieņemami (ar grāciju nesavietojami) arī cilvēkus pieklājīga formā informēt par to, ka viņi Tevi ir apbēdinājuši, sadusmojuši vai citādi likuši slikti justies?