man baigi bieži ir sajūta, ka "es eksistēju, bet citi Dzīvo".
iespējams, ka visi citi domā līdzīgi.
tobiš, varbūt mēs visi kaut kādā mērā ņergājamies un tā ir ilūzija, ka ir kaut kāda latiņa, aiz kuras dzīvo lieliskums.
un vienīgais, kas atliek - turpināt ņergāties un mēģināt to darīt aizraujošāk un interesantāk, vai labāk.
(nu tā es vismaz priekš sevis to esmu nostādījusi)