es gribu justies kaa cilveeks. cilveekam ir jaacenshas palikt par cilveeku. cilveeks nevar par sevi domaat abstraktos jeedzienos, tas vinju izniicinaas. nu un tad ka negodiigi ka kaads kaadreiz pirms tuukstoshiem gadu izdomaaja vaardu 'cilveeks' un to nodefineeja. cilveeks nevar no sevis izlauzties un buut amorfs. cilveeks ir tikai muuzham cilveeks un vinjam ir jaadara cilveeka lietas. muuzham zem uudens, muuzham kjeedeets pie klints. cilveeks nevar buut liesma bez sveces.

es vienkaashi izjuutu taadas shausmas pret to, kaa es fiziski juutos shiis paaris dienas. es esmu mieriigs un nosveerts cilveeks un es nesaprotu no kurienes man ir uzradies viss shis built-up anxiety stuffs. tas ir tik drausmiigi ka visa mana sevis-izjuuta ir atkariiga no taa ko dara manas smadzenes un kjermenis.

es gribu braukt uz itaaliju un seedeet kalna nogaazee starp magoneem veejaa un eest persikus, viss paarejais ir taada hell hounds huinja. vieniigais kas mani nomierina ir cilveeki. es gribeetu lai man muuzhiigi buut blakus cilveeki kam pieskarties un kuros klausiities, es negribu endapot kaa niichijs, such sads.