vakar aizgaaju ap 2 naktii guleet, un pamodos kaut kur ap 4 no taa ka man bija slikti. varbuut tas bija tas stulbais austraalju shiraz un vientuliigas dzershanas veelu naktii indiigums. bet man shkjiet es biju saindeejusies ar nenomazgaatajaam viinogaam, ko darba laikaa eedu.
aizgaaju uz toleti izvemties, un netiishaam nolauzu toletei to uudens nolaishanas klokji, kursh bija no metaala!
aizgaaju atpakalj guleet un sapnjoju kaut kaadus murgus par to kaa man naacaas dziivoklja biedreneem skaidrot par to klokji, un rakstiit ceremoniaalu atvainoshanaas iiszinju landlordam.
tad pamodos kaut kur ap divpadsmitiem dzeeru evianu un besiigi skatiijos iistvikas raganas. izejot uz darbu sniedzos paari gultai, lai izsleegtu gaismu, un biju aizmirsusi, ka man uz gultas staav neizdzerta kafijas kruuze, ko arii izleeju paari kaajaam, uz palagiem, uz mobiilaa telefona un uz griidas. taa kaa es jau taa kaveeju darbu, es dusmiigi neapmainiiju zekjubikses un gaaju aaraa austumaa uz darbu kafijainaam kaajaam.
tagad kad es naakshu maaajaas man nebuus palags uz kaa guleet, un es esmu gandriiz paarliecinaata, ka manas dziivoklja biedrenes mani ieniist, jo tajaa vietaa lai ietu ar vinjaam runaat, es zubros un skatos muljkjiigas filmas.
es neticu laimei un mana dziive ir atsveshinaata un nozheelojama.