esmu pamaniijusi, ka buutiibaa man ir bezjeedziigi koncentreeties uz mentaaliem intentional states. mani garstaavoklji ir kaa vasaras ainava. uzpuush veejinjsh un vienaa mirklii idilliskam taurinju un pukjuzirnju daarzinjam uzkriit auksta eena un viss veershas kriptiskaa akachu doom, un padebeshi taalumaa zibenjo tumshi. un tas veejsh, kas uzpuush, var buut visnieciigaakais vaards vai skatiens vai visbiezhaak kas absoluuti nenoteikts un neidentificeejams. man vispaar nav nekaadas kontroles par to kas ar mani notiek, mans praats tikai ik pa reizei pieveersh uzmaniibu un izmisiigi meegjina visu narratizeet taa lai buutu kaut cik logjiski.