vārdi drīzāk ir nevis trauciņš sajūtām, jo trauciņš tomēr ir noslēdzams un izsmeļams, pabeigts un konkrēts, tāpēc man liekas, pa vārdi vairāk ir kā tādi dream catchers sajūtām. vai arī, piemēram, mums kaut kur gaisā ir magnētiskais vilnis, un mēs ērtības labad mērījumus un svārstības pierakstām kaut kādās diagrammās, skaitļos un punktiņos, vai zemestrīce, seismiskās svārstības - seismogrāfs pīkst un vienīgais, kas mums 'materializē' visu šo grandiozo procesu ir parasta aparāta mehāniska, ritmiska pīkstēšana.

Jēzus jau arī saka, ka līdzībās viņš runā ar tiem, kas nav iesvētīti pilnajās mistērijās, bet mācekļiem cenšas izskaidrot vairāk, jo bare fact of truth viņi gluži vienkārši nesapratīs un nespēs uzreiz pieņemt, un anyway ir nocietinājušies pret to, līdzīgi citur viņš saka, ka kā jūs ticēsiet un sapratīsiet pilnu patiesību, ja jau atsakieties ticēt un saprast niecīgu līdzību.

un jā, pat lasot kaut vai Kafku, it makes more sense, ja esi jutis vai domājis līdzīgā manierē, darba baudījums un pārdzīvojums rodas saspēlē un kopīgajā starp abu - autora un lasītāja pieredzēto, bet nevar teikt, ka iztrūkst autentiskais, gan jau, ka lasītājam pie pārdzīvojuma pievienojas kaut kādi fakti (piemēram, tādas mūsdienu lietas, iespaidi) , kādi autoram nebija pieejami toreiz.