es katru briidi pamostos, un redzu visu veco un dazhreiz jaunaa gaismaa, bet dazhreiz stipraak vecajaa gaismaa. un tad rodas piesaatinaats zheelums un prieks reizee, un kameer es meegjinu visam peec kaartas neefektuaali noticeet, tikmeer visi aiziet jau driiz. un dazhreiz viss ir iists, bet citreiz visu seeriigo pasaules iistneiibu izkalo krastaa vilnis, un aizskalo jau peec mirklja, nekas nepaspeej buut