es beidzot izlasiiju kvantu psihologjijaa, ka cilveekam nav viena patiiba bet vismaz chetras, un man taa shkjita bezgaliigi nomierinosha atbilde. un es tikai visu sho visu laiku veeleejos, lai man to vecaaki pasaka, lai man nebuutu izmisiigi jaameegjina buut vienai labinjai sirdsbaltai meiteniitei. veel jo vairaak, ka cita patiiba katraa konkreetajaa spacetime. un es izlasiiju to interviju riigas laikaa ar to viirieti, kas sarakstiija biograafiju jesajam berlinam, un vinjsh beigaas tik skaisti citeeja jesaju, vai vinjsh domaajot, ka dziivei ir jeega, bet vinjsh esot atteicis, ka domaajot ka nav un pladies dievam, bet pasham biograafam taa esot tikai miilestiiba. un otraa graamataa es izlasiiju, ka ir tikai divas labaas emocijas - prieks un zinaatkaare. un veel mani ljoti iedvesmo pema no true blood.
cilveeki ir tik nepacietiigi pienjemt par visu nostaajas un leemumus, un deelj taa man vienmeer ir tik gruuti.
es aizvakar atgriezos sheit no latvijas, jau esmu paspeejusi izteereet kaudzi naudas un nobesiities nepatiikamos netiiros cilveeku puuljos un piedziivot kripatinjas prieciiga piesaatinaajuma. bet nekas neliidzinaas un neaiztaaj to, kas bija laukos un pie juuras. es paarveertiishos par to dzejnieku, kuram bija attieciibas tikai ar dabu. jo kad esmu laukos viss ir tiirs un liels un dziivs, bet te ir taa, kaa kad sateliita televiizijai saiet un saraustaas tie kraasainie mazie taisnstuuriishi un trokshnji uz ekraana.
veel arii es izlasiiju to interviju ar to beernu kjirurgu unaa, un es domaaju, ka taa kaa runaa vinjsh runaa iisti cilveeki, un man arii labaak patiik laukos runaat un atrasties pie vienkaarshajiem jaukajiem cilveekiem, kas viens otram paliidz ar traktoru un uztaisa eest un runaa par zaljumballi, nevis atsevishkji staav metro pieturaa un izmisiigi dejo uz deju griidas par to maksaajot 12 maarcinjas un peectam vaaljaajas uz kfc ieskrietuves griidas skumji eedot kartupeli frii.
taadi laiki