^^ šis jau nav saistīts ar žēlumu (jo ir pretty obvious, ka Tu esi puslīdz funkcionāla most of the time) tik daudz kā ar manu apsēstību konstruktīvai pieejai, kur viens no pirmajiem pamatbaušļiem ir ja-nav-apmierinājuma-kaut-kas-ir-jāmaina, bet nu labi, es pārstāšu Tev uzbāzties, vienkārši te Tu pati saki - "iemesli kurus pat nevar nodefineet", tur jau ir tas joks, ka var nodefinēt, vienkārši Tu to nemāki šobrīd un to varbūt izdarīt būtu vērts (tāpēc arī jautāju, vai negribi piestaigāt pie kāda counsellor vai psihes speciālista, gan jau ka uk var to arī par brīvu dabūt, haha, jums tak tur visu dod), bet ja pašai neinteresē, tad jau ne. es tikai domāju, man, piemēram, vienmēr ir interesanti mēģināt saprast kaut kādas lietas, kas ar mani/manī notiek, ne tikai kas tas ir, bet arī kāpēc tā ir, un ko/vai tur kaut ko var darīt

bet anyways, bija arī diezgan forši un dramatiski uzrakstīts Tev tas viss, foršāk nekā rl bija tulkojums no kkāda debīla amerikāņa hate-grāmatas par igauniju, kura laikam bija diezgan populāra, tā ka varbūt Tu kkad vari vismaz uzrakstīt grāmatu šādā stilā un kļūt bagāta, un tad varēsi audzēt vistas un pīpēt uz lievenīša aizaugušā dārzā! ^^