27 November 2018 @ 04:59 pm
Pretty wombskin.  
University [Goldsmiths, University of London and Kings College London] students are refusing to use the words 'woman' and 'women' because they have been deemed 'offensive' and include the word 'man'. Instead, members of the female sex are being referred to as 'womxn'. The gender noun has been outlawed in some circles as non-inclusive, as feminists suggest the word alone suggests reliance upon males.

Times reporter Lucy Bannerman asked: 'P.S how do you say it in PR meetings? Woomksn? Wombskin? Womixen?' 


Labi, ka es vēlaizvien esmu sieviete nevis womxn. Lasot ko šādu, atkal bēdājos, ka nedzīvoju Latvijā, kur cilvēki ir normāli. Honestly, tik pat labi men could change their gender noun to "mxn" if they argued that "man" is derrived from "woman" and they do not want to be associated with stupid women. Manuprāt, šeit skaudri atklājas, ka cilvēki paši ir nodefinējuši priekš sevis, ka "woman" ir zemāks vārds nekā "man" (jo atvasināts no "man", nevis otrādi), kamēr tajā pašā laikā, paradoksāli, vīrieši ir viņiem šķiet kas zemāks, ar ko ir pretīgi asociēties. Gandrīz vai gribas viņus apsveikt ar perfekta paradoksa demostrējumu. Taču diemžēl manus sveicienus apdzēš izteikta mindfuck sajūta, kas rodas apzinoties šo skaudri sašķobīto un pataloģisko domāšanu. Es bezmazvai gaidu to liktenīgo brīdi tādā sājā just-get-it-over-with-already manierē, kad, pēc tam kad breksits būs pārvērtis šo valsti morālā Černobiļā, politiķi zaudējuši pēdējās saprāta palieciņas, izdomās ar likumu aizliegt sievietes saukt par sievietēm un vīriešus saukt par cilvēkiem.

Protams, visās šajās kārtējās instancēs un kopējā tendencē ir zināma, patētiska, aleksdžounsīga ambivalence. Bet intuitīvi šķiet, ka cilvēki pārāk zemu novērtē draudu vidi, ko rada visādi sociālie buruļi, pat ja tie ir tikai universitātē vai Internetā. Jo pieaugušie jau ir nogalinājuši savas spriestspējas un atbildību novēluši uz sapsihojušamies bērniem, kamēr realitāte būtībā jau ir pārnesusies uz Internetu, un kaut kāds eksistenciāli nožēlojams ready player one ir tikai laika jautājums.
 
 
27 November 2018 @ 08:56 pm
 
Es pēdējā laikā esmu pilnība novērsusies no garīgas dzīves. Vispār vairs neskatos nekādas garīgās intervijas, nelasu garīgas grāmatas, ar piespiešanos paklausos kādu sprediķi, pēdējo reizi meditēju varbūt pirms gada, neeju pie Rūperta. Pirms aizmigšanas Dievam man būtībā nav ko teikt, parasti pasaku paldies, ka visi ģimenē vel velk dzīvībiņu un ka nav noticis nekas ļoti slikts, un ka man ir mantas un nauda, vēlēšanās vairs man nekādas nav. Izteikt vēlēšanās man šķiet izcili cietsirdīgi.

Protams, garīgā dzīve nav atrodama nevienā grāmatā vai sprediķī. Protams, garīgā dzīve nav kaut kāds trips. Protams.

Garīgā dzīve ir kā grīdas mazgāšana. Nometies ceļos, ar sāpošu muguru un padevību tu vienkārši berz, un mēģini to izdarīt pēc iespējas rūpīgāk un regulāri, lai pašam un citiem būtu patīkami par tīru grīdu staigāt ar netīrām kājām.

Katra jauna diena šķiet kā milzīgs, svinīgs Dievs, kam tev jāmetas pie kājām un jālūdz piedošana, pirms vēl esi to sācis. Un tu nekad nespēj izdarīt pietiekami, neviens tavs darbs nav gana labs. Tu zini, ka vairākas reizes tev misēsies, varbūt pat tīšu prātu, un tad tev būs jānorij šis kļūdas, ļaunuma, vainīguma gliemis, un jācer, ka neesi šo trauslo, spožo laimes iespēju izpostījis uz mūžiem, neatgriezeniski iznīcinot mazu, mikroskopisku krikumu esības, kas varēja būt..

Katru nakti tu ieraujies gultā maziņš un trausls un mīksts, un nepelnījis un grēkojis un iznīcināts. Divi vai trīs vientuļi domu vai lūguma vai pateicības vārdi un teikumi kā akmeņtiņi iekrīt un nogrimst tavas sirsniņas tumšajos ūdeņos, un atbalsojas prāta vēlajā dūmakā, līdz satumst.

*

Tādējādi un tā arvien, laikam atkrīt mani pretenciozie garīgās dzīves nolūki. Tā kā man nav nekas ko nekam pierādīt, tad man arī nav vajadzības nekur iet un neko norunāt un neko izdarīt, nebūt daļai no nekā, nekam nepiederēt un ne uz ko negaidīt. Un tad tev būs jānorij šis kļūdas, ļaunuma, vainīguma gliemis.

*

Un arvien, tu tieci sēdināts šajā esības tronī - priekš kam?