buutu forshi zaudeet visas emocijas.

like kas ir emocija? vai emocija ir veelme? vai izjust emociju ir veeleeties, lai to emociju objekts kaut ko konkreetu noziimeetu? as in, skatoties uz ko skaistu paarnjem aizrautiiga, pateiciiga, mazliet saapiiga sajuuta, jo saakumaa saproti, ka skaistums ir ljoti labs un grandiozs, bet tad saproti, ka tas nav dalja no taa uz ko skaties un atrodas taalu. vai, ja kaads pazuud no tavas dziives un ir skumji, cilveeks saprot, ka attieciibu beigas ir sliktas un neizbeegamas un kaut kaados veidos ietekmee vinja dziivi, shis truukums. emocijas vienmeer rada kaut kaadu staastu, kas nav necessarily true, naakotnes prediction, kas ir mostly habitual and conditioned

visa dziive shkjiet ir vijusies, caur sleeptaam emociju dziireem un nepiecieshamiibu kaa racionaalu sajuutu taas apslaapeet.

es neko nezinu

tikai, ka buutu forshi zaudeet visas emocijas.

laikam man emocionalitaate atgaadina to, ka emocijas ljoti sasaistaas ar kaut kaadu iluzoru 'es' 'ego' 'manis' izjuutu. emocijas ir personiskas, bet man shobriid ir aktuaali meegjinaat nejusties, kaa konkreeam 'es'

liidz ko kaada emocija pie manis atnaak, es uz vinju skatos kaa uz mazliet biistamu zveeru, kas atnaacis neaicinaats un kaut ko grib panaakt. es meegjinu nenoveerst skatienu no zveera un nezaudeet modriibu, kameer mans skatiens svaarstaas sarp 'uz zveeru' un 'no zveera', es aizmirstos un jau naakmajaa briidii esmu pats zveers

meegjinaat patureet jebkaadu velnsvinjzina kaadu 'sevi' tukshu, neidentificeeties ar neko, atljaut kjermenim izdziivot savas ierazhas un dziivi, bet neidentificeeties.

es laikam driiz kljuushu veel garlaiciigaaka, nekaa vienmeer esmu bijusi

bet, ak, iet pa ielu ar vieglu soli un neko nejust un negribeet, tikai gaiss un trotuaaris, balozhi un plika esiiba.