28 September 2015 @ 06:09 pm
 
vakar vakaru pavadiiju pustumsaa gulshnjaajot uz diivaana, skatoties Mr Robot un klausoties Kurtu Vailu. pamodos 4os naktii un aizgaaju guleet uz gultu, atveeru aizkarus un paarliku spilvenu taa lai var redzeet meenesi, kas bija sarucis par divaam treshdaljaam. muljkjiiga pienaakuma sajuuta, skatiijos liidz acis vairs nevareeja palikt valjaa. tad es ilgi un gari sapnjoju, ka biju apmaldiijusies lielaa Berliinee, nezinot kur man jaaiet un kas man jaadara, un spiideeja mazs auksts ziemas meeness. dazhreiz ir taadi sapnji, kur tu nezini kur iet un ko dariit, kur tevi neviens nepaziist, kur tu nepaziisti nevienu, tu esi viens sveshaa pasaulee, varbuut meegjini piekoljiities kaadiem cilveekiem, kas vareetu paraadiit kaut kaadu iespeejamu virzienu but it's all the same

jebkura doma, kas man naak antagonizing virsuu, es uz vinju skatos un zinu, ka vinja mani meegjina ievainot, bet tagad kad es to zinu es esmu kundzinjsh