09 May 2013 @ 02:22 pm
 
es vismazaak izjuutu koncentreetu apzinju tad, kad dziivee notiek straujas paarmainjas un gradaacijas. taados briizhos man vispaar shkjiet, ka es neesmu es, bet kaut kaads pludinjsh, ko straume meetaa peec saviem mistiskajiem ieskatiem. man shkjiet apzinja ir taada miega paraliize, kas tev uzmaaciigi spiezhas virsuu kaa lietuveens and wants to consume you until you go mad. bet bezapzinjas spontaanie praata staavoklji ir kaa mezha zveereeni, kas ir bezgaliigi briivi un tevi aizrauj rotaljaas un piedziivojumos magjiskaa vasaras nakts mezhaa ar jaanjtaarpinjiem un zilzaljaam spaareem un reibinoshaam naktsvijoleem un samtainu suunu paklaajinju pie dzirkstiijosha meenesgaismas strautinja

es maija beigaas braukshu uz latviju un tas man visu sakaartos.
 
 
simfonija: commodores - nightshift
 
 
09 May 2013 @ 05:34 pm
modernisti  
I have eaten
the plums
that were in
the icebox

and which
you were probably
saving
for breakfast

Forgive me
they were delicious
so sweet
and so cold

- William Carlos Williams

man shkjiet ir bezgaliigi svariigi poetizeet ikdienas siikumus, taa ir vispreciizaakaa realitaate, visi ikdienas siikumi, vissvariigaakie un ziimiigaakie. es iedomaajos, kad es mirshu es neatcereeshos nekaadas grandiozas ideologjijas un manifestus, bet tikai siikus emocionaalus niekus no dziives. deelj niekiem es miilu cilveekus daudz vairaak kaa deelj grandiozaam iluuzijaam
 
 
09 May 2013 @ 05:52 pm
 
es nezinu kaa ir citiem cilveekiem, bet man vienmeer ir taa, ka katrs jauns cilveeks, kas ienaak manaa dziivee, saakotneeji shkjiet, ka mani formee un maina. bet tad es saprotu, ka iisteniibaa mees kopaa veidojam kaut kaadu buutni. taa it kaa, mees kopaa piesleegtos ar tiem metaala verkjiishiem un vadinjiem, kas mashiinu akumulatoriem, un veidotu kaadu vieniibu, kas muus abus visaadi maina un izcelj dazhaados aspektos. un tad veel es sapratu, ka taadi cilveeki, kad pazuud, tad tas, kas tu esi, ir dahzaadas pa pusei pabeigtas buutnes, kas radushaas kopaa ar citiem cilveekiem. un dazhreiz cilveeki meegjina sev uzspiest vienas konkreetas buutnes teelu, kas radies speeciiga kontakta iespaidaa, bet tas vienmeer ir kaut kaa greizi un samaaksloti un beidzas tikai ar asaraam. jaa es tagad saprotu, ka es neesmu nekas. bezmazvai, ka jo speeciigaaku gravitaaciju tu panaaksi ar citu/citiem cilveekiem, jo vairaak tu buusi shajaa pasaulee, jo iistaaks tu kljuusi. un arii to, kaapeec varbuut ir svariigi sevi nostaadiit videe, kur ir patiikami un labi cilveeki, kas tevi potenciaali padariis iistu. vai arii tu leenaam izgaisiisi nebuutiibaa