es nezinu kaa ir citiem cilveekiem, bet man vienmeer ir taa, ka katrs jauns cilveeks, kas ienaak manaa dziivee, saakotneeji shkjiet, ka mani formee un maina. bet tad es saprotu, ka iisteniibaa mees kopaa veidojam kaut kaadu buutni. taa it kaa, mees kopaa piesleegtos ar tiem metaala verkjiishiem un vadinjiem, kas mashiinu akumulatoriem, un veidotu kaadu vieniibu, kas muus abus visaadi maina un izcelj dazhaados aspektos. un tad veel es sapratu, ka taadi cilveeki, kad pazuud, tad tas, kas tu esi, ir dahzaadas pa pusei pabeigtas buutnes, kas radushaas kopaa ar citiem cilveekiem. un dazhreiz cilveeki meegjina sev uzspiest vienas konkreetas buutnes teelu, kas radies speeciiga kontakta iespaidaa, bet tas vienmeer ir kaut kaa greizi un samaaksloti un beidzas tikai ar asaraam. jaa es tagad saprotu, ka es neesmu nekas. bezmazvai, ka jo speeciigaaku gravitaaciju tu panaaksi ar citu/citiem cilveekiem, jo vairaak tu buusi shajaa pasaulee, jo iistaaks tu kljuusi. un arii to, kaapeec varbuut ir svariigi sevi nostaadiit videe, kur ir patiikami un labi cilveeki, kas tevi potenciaali padariis iistu. vai arii tu leenaam izgaisiisi nebuutiibaa