runaat ar cilveeku, kas nav speejiigs saprast tavas domas un dveeseli, ir kaa kontakteeties ar dziivnieku vai priekshmetu. un visironiskaak, ja pret taadu cilveeku rodas maigas juutas.

dalju cilveeku tik shausmigi biedee vaardi. bet mani tik shausmiigi biedee darbiibas. nav nekas tik agonizeejoshs, kaa apzinjas saturs, kam nevar atrast piemeerotus vaardus, jo cilveekus biedee vaardi, un es negribu biedeet cilveekus, un dazhreiz cilveeku bailes iespaido mani, un es muljkjiigi pati saaku baidiities no vaardiem. es gribu panaakt sevii taadu drosmi, ka man nebuutu bail no neviena vaarda. bet man ir, man isteniibaa ir ljoti bail no vaardiem. manupraat, cilveeka vitalitaati atspoguljo proprocija kaadaa vinjam nav bail ne no vaardiem ne no darbiibaam. bet ja vinjam ir stipri, pavisam galeeji bail no viena vai otra, tad vinjsh ir nolemts un nedziivos.

Liverpuulee mana Manchesteras koleegje Annelie pateica, ka es izskatos peec Reichelas Weisas, kas mani tik ljoti sajuusminaaja, jo es nekad nezinu kaa citi cilveeki redz manu seju, jo es sev vienmeer izskatos paaraak beernishkjiiga, druuma, izbriiniita, vai nedaudz nobijusies, ar nedaudz paarspiileetiem sejas vaibstiem un vaajpraatiigaam aciim, bet man Reichela Weisa vienmeer ir shkjitusi pasaules skaistaakaa sieviete, hence my vanity levelz jutaas kaa garfiilds to dzirdot.

kafija un musks. kad es izdzeru daudz kafijas, man shkjiet ka visa eksistence ir concise & crispy, un viss ir tik preciizi kaa Sliiterei buutu paticis. baltaa muska smarzha man burtiski atgaadina violetu kraasu, bet taadu violetu, kaadu es redzeeju, kad biju maza sapnii, es redzeeju, kaa vakaraa uz zaales deg kaartis ar violetaam liesmaam, un es to redzu, katru reizi deelj taas smarzhas.
mani vienmeer ir sajuusminaajis, kaa mans organisms izveelas to, kas vinjam patiik fiziskas eksistences detaljaas. organisms ir bezgaliigi origjinaals patikshanu kopums, kas spontaani atklaajas. un tas ir endearing, kaa apzinja peec tam leeni pielaagojas un to apsver un apbriino kaa beerns. dziivot ir kaa braukt kravas mashiinaa, seezhot ar kaajaam paari piekabei un skatoties preteejaa virzienaa, aizmuguree kur paliek celjsh. mashiina brauc uz priekshu, bet tu redzi tikai to, kam pabraukts garaam, visu ieraugi un apsver tikai paaris mirkljus garaam, tu nemaz neizveelies celju, tu vienkaarshi brauc un domaa. buut pasazhierim un domaat. bet es esmu skumjsh pasazhieris.

mamma manus dzimshanas datuumus aiznesa pie astrologa, un vinjsh pateica, ka es esot dubults veezis ar veersha izskatu, ka man shkjietot, ka es visiem esmu kaa apgruutinaajums un ka man ir tiesha sasaiste ar visuma apzinju, taapeec es zinu visaadus fundamentaalus nosleepumus, un ka es shaa gada novembrii sastapshu savu likteniigo miilestiibu



man vienmeer shkjiet, ja es atradiishu piemeerotu vaardu kopinju, tas atrisinaas manus angsts and feels, bet kaa tumshaa mateerija manaa dveeselee graciozi un nepieludzami iepluust apzinja, ka NEMUUZHAM TAA NEBUUS