es vairs nemaz diezko daudz neticu izveeles briiviibai. es sheit ljoti pavirshi uzrakstiishu kaapeec.

galvenais, ka cilveeki izdara izveeles lai buutu prieciigi.
pats galvenais, ka liidz kaut kaadiem aptuveni 6 apzinjas sasniegshanas gadiem cilveeki nemaz neizdara izveeles, bet dara to ko vinjiem liek, un tas vinjiem ieseezhas kaa pattern vai habit un kljuust organiska reakcija un grounds for future choices.
viss kas izriet no beebiishu dziives saakuma buuveejas attieciigi virsuu visaam beerniibas traumaam un pieredzeem.
un rezultaataa katra naakamaa izveele balstaas uz ieprieksheejo, kur pati pirmaa nebija balstiita uz briivu gribu.

var sevi lauzt un dariit neorganiskas izveeles, ceriibaa, ka vinjas kljuus organiskas un sagaadaas prieciigumu, bet tas sanaak tikai filmu varonjiem, jo cilveeki ir fucking vaaji.

man ljoti nepatiik vaards 'URGENT' un kad man suutua ljauniigas veestules ar reekjiniem, kurus iesaak ar 'i would appreciate' un beidz ar 'sincerely' stulbie divkoshi.

cilveeki atbrauc dziivot uz pilseetu, kur ik uz solja aukstaa, nekaartiigaa un nepatiikamaa apkaartne dara paari vinju manjaam. tad vinji sevi iesloga mazaa istabaa un pusi savas dziives laika pavada vergojot, lai vareetu atljauties reizi gadaa aizbraukt no pilseetas un atpuutinaat savas samociitaas manjas.

es gribeetu tagad smarzhot sarkanu rozi un skatiities zeltainaa saulrietaa un praatu aiz ausiim man veldzeetu vaalodzes vai arii parastaas lauku shalkas. vai arii smarzhot eglju zarinju, es vinju aizdedzinaatu ar shkjiltavinjaam un smarzhotu un skatiitos saulrietaa, un teeja garshotu citaadaak.

esot cileekam, ir ljoti svariigi, manupraat, pats svariigaakais, lai apkaartne rosinaatu dziivot veelmi, lai apkaartne ir esteetiska un kosha un rosinosha. tikai tad gribas dziivot un elpot un skriet.

esmu izdzeerusi simts kruuziites teejas,

es atceros kaa beerniibaa laukos aiz kleets bija chupa ar malkas pagaliiteem un mums vinjas bija jaasamet shkjuunii. man patika ka laukos nebija nekaa no pilseetas kraasaam un plastmasas un paranoiskaas dzinjas nenosmeereeties.
laukos tu esi kaa maza bruuniiga lapinja starp visu paareejo bruuno un peleeko un dzelteno un oranzho un melno un zaljo dabu apkaart.
es metu smarzhiigaas smilshkraasas pagaliites peleekajaa kjeerpjainajaa shkjuunii, un biju shur tur nosmeerejusies ar zemi, un kaut kur bija ugunskurs un viss smarzhoja peec dumiem, un uz rokaam bija mazi pushuminji un skabargas, un man nekur nebija jaasteidzaas, un diena bija briiva kaa putninjsh.

esmu izdzeerusi kruuzeem teeju, un ciinos ar apzinju. vai juus maz to piedziivojat, cik gruuti ir koncentreet apzinju uz ilgstoshu domaashanu.
jebkuraa gadiijumaa, es juutos kaa es savas idejas kaa pagales metu shkjuunii prieksh ziemas, bet esmu slinka un apmaaniijusies ar pilseetas plastmasu un kraasaam un troksni, un vairs nespeeju viegliitinjaam un raiti dariit darbu. es slinkoju un valjojos un dzeru teeju visu dienu, shausmiigi.

es nosleedzu sho meereni razhiigo thesis research dienu ar secinaajumu, ka visefektiigaagais dziives panjeemiens ir distraction.
gan emocijas, gan paarlieciibas, gan jebko var izbeigt un noveerst un mainiit ja tu atrodi labu distraction.