es aaraa piipeeju, lai nomierinaatos. man viesniicaa paliek viens taads viirietis, kursh ir ieseedies manaa apzinjaa, un nekaapj neparko aaraa. vinjsh ne ar vienu nekad nerunaa, vinjsh ir ljoti garsh un izskataas peec Bronsona, un man shkjiet vinjam ir kriminaala pagaatne. vinjsh kad maksaa par istabinju, nekad neko nesaka, tikai taa dusmiigi un nopietni uz mani skataas. vinjsh katru riitu celjas 7os un seezh lejaa pie televizora un dzer teeju. vinjsh ir tik ljoti kluss, un man no vinja ir mazliet bail. bet man shkjiet, vinjsh meegjina sakaartot savu dziivi un izkaapt no kaut kaada diikja. taapeec es vinju mazliet miilu. es miilu visus klusos, intense, diivainos cilveekus. man vinjus gribas noglaudiit un aijaat un dot vinjiem manu sirdi.
bet taa kaa vinjsh manaa apzinjaa ir ieseedies, un katru reizi, kad es vinju redzu, man shkjeit, vinjsh redz manu apzinju, un redz savu miniatuuro self, kas tur seezh, taa it kaa es vinju buutu bezgodiigi nozagusi un tur ielikusi. akdievs, staigaat ar kaadu cilveeku apzinjaa ir kaa atklaati zagt lietas visiem redzot un iztureeties nonshalanti par to.
taapeec man vajadzeeja uzpiipeet, lai es nomierinaatos, un vareetu iet lejaa cauri lounge uz toleti.

kameer es aaraa piipeeju, es aizdomaajos par Sartru. un es beidzot sapratu, ko vinjsh domaaja ar savu duaalo apzinjas iedaliijumu.
vinjsh saka, ka ir pre-reflective consciousness un reflective consciousness.

es saparatu to taa, ka ir external reality, kas ir kaa pamats visam, un tad ir cilveeks, kam ir brain function praats, kas ir mazaaka apzinja, kas visu interpetee, sasimbolizee, representee attieciibaa kaadas ir vinja pieredzes un dotie lielumi.

tas arii viss, es nomierinaajos, jo sapratu, ka man neviens nekur neseezh, ka es sapinu iluzorus zirnekljtiiklus ieksh lielaas bezgaliigaas field consciousness, no neesoshiem diegiem.

es nezinu kaa man vispaar taa haotiskisi straavojas pasaule cauri un sitezeejas domaas.
man ir taada sajuuta, ka viss, ko es uztveru no aarpasaules, manii kondenseejas taados emociju un epifaaniju uzvirmojumos, bet ne vaardos. no manis vaardi aaraa ne par ko nenaak. viens cilveeks noskataas filmu vai izlasa graamatu un var par to pljurksteet muuzhiigi muuzhos aamen.
man viss sabliiveejas cieshi sirds apviduu un peec kaada laika nemanaami iztvaiko kaut kur kosmosaa caur galvu.
taapeec man nekad nav nekaa ko teikt

earl grey teeja ar krustnaglinjaam, medu un pienu ir labs miera eleksiirs aukstiem un veejainiem rudens vakariem.
es katru riitu uz darbu eju garaam st. paul's square. tas ir neliels parcinjsh ar bazniicu viducii, apkaart daudz kapakmenji un augsti koki, tad man vienmeer galvaa skan the smiths cemetery gates. tagad viss ir nobiris dzeltenaam un sarkanaam lapaam, man tas tik ljoti patiik, tur iet garaam.

ne jau tas, ka cilveeks dziivee nevareetu dariit visaadas lietas. man mezhgja praatu tas, ka pat apzinoties galiigu izveeles briiviibu un esam galeeji neitraalam, cilveeks tikuntaa sirdii nojaush, kuras izveeles, lai cik taas buutu vieglas, vinjsh nedariis. taapeec es neticu celjoshanai laikaa un paarmainjaam. manupraat laika nav, bet viss notiek kaa ieplaanots.

es skaidri to izteelojos, kaa apzinja veselu bezgaliibu pluuda un virmoja savaa vientuliibaa, bezveidiiga, bez kjermenja, bez speejas pieskarties, nezinaadama, kaa ir dziivot un kaa vinjai buut, pildoties ar paardroshiem sapnjiem, brienot dziljaak neskaidru sajuutu un veelmju dzhungljos, kas vinju pleesa uz visaam puseem nezinaamos un mokoshos veidos
liidz apzinja nodomaaja jesus fucking christ on a stick goddamn this motherfucker bullshit. tad vinja uzspraaga miljards mirdzoshaas daljinjaas un raadas materiaals kosmoss. beidzot apzinjai bija kjermenis. vinja kljuva ciniska un vinjai bija vienalga kaadas neiedomaajamas bailes un saapes un mokas un angsts vinju sagaida, kad vinja iemantos iista cilveeka veidolu peec biljoniem leenu un mokoshu radiishanas gadu. kaa destruktiiva bet histeerisku ceriibu pilna pusaugu meitene vinja beidzot bija sveetlaimiiga un drosha, ka vinja beidzot varees pieskarties un just, vinja visu materializees un patieshaam pa iistam beidzot varees sajust visas savas izsalkushaas reegu domas

tas ir aptuveni taa, kaa radaas vilki, zhiletes un miilestiiba