es skaidri to izteelojos, kaa apzinja veselu bezgaliibu pluuda un virmoja savaa vientuliibaa, bezveidiiga, bez kjermenja, bez speejas pieskarties, nezinaadama, kaa ir dziivot un kaa vinjai buut, pildoties ar paardroshiem sapnjiem, brienot dziljaak neskaidru sajuutu un veelmju dzhungljos, kas vinju pleesa uz visaam puseem nezinaamos un mokoshos veidos
liidz apzinja nodomaaja jesus fucking christ on a stick goddamn this motherfucker bullshit. tad vinja uzspraaga miljards mirdzoshaas daljinjaas un raadas materiaals kosmoss. beidzot apzinjai bija kjermenis. vinja kljuva ciniska un vinjai bija vienalga kaadas neiedomaajamas bailes un saapes un mokas un angsts vinju sagaida, kad vinja iemantos iista cilveeka veidolu peec biljoniem leenu un mokoshu radiishanas gadu. kaa destruktiiva bet histeerisku ceriibu pilna pusaugu meitene vinja beidzot bija sveetlaimiiga un drosha, ka vinja beidzot varees pieskarties un just, vinja visu materializees un patieshaam pa iistam beidzot varees sajust visas savas izsalkushaas reegu domas

tas ir aptuveni taa, kaa radaas vilki, zhiletes un miilestiiba