man shkjiet, ka ja cilveeks nepareizajaa briidii aizmieg un pamostas, tas var sabojaat visu. praats tad iesliigst kaadaa neveelamaa plaanaa un viss ir nepareizi

6:50 no riita, gaaju paari ielai pretii lielajam parkam uz autobusa pieturu, bija ljoti bieza migla, jutu kaa man mati leenaam pievelkas mitruma, vijas lokaas. paarlecu paari metaala redeliitei, kas noshkjir parka saakumu no trotuaara, tur saakas koki, ievas, driiz ziedees, ievziedi ir taada gada kulminaacija manaa skatiijumaa, peec dazhiem metriem tikai plashs parks. viss bija absoluutaa biezaa eziitis miglaa. tas bija lieliski, neko neredzeeju un neviens neredzeeja mani

peec darba ap 16:00 ar koleegji gaajaam izdzert vienu jo pilsonjiem jau jaaieveero siltaa pavasara diena, es gan ljoti negribeeju, man bija aizdomas.

es nevaru, jo man jau taa ir tik gruuti pavadiit stundaam darbaa izliekoties prieciigai un lieliskai, un tad kad man koleegji prasa iet iedzert balliitee, tas ir kaa man paprasiitu vai negribu nostraadaat veel vienu mainju, man vajag beegt, bet nav jau nekaadi vilki. un pie kaa

tad veelaak braucu autobusaa maajaas, vienmeer ap vakaru braucot otrajaa staavaa, saule vienmeer spiid tieshi aciis, makes you slumberous. un es biju atradusi jaunas austinjas, kas paaraak dzilji iegulst ausiis taa, ka shkjiet ka pasaule pabiidaas nost un muuzika skan galvaa neatkariigi no tevis, es aizmigu, pamodos, un vairs manis tur nebija, ejot paari ielai, vai atpakalj pa saulaino parku, maajaas, eedot, skatoties filmu, seezhot zem segas, domaajot par to popkornu

es to nevaru izskaidrot, viss ir tik piesaatinaats ar prieku, bet tajaa pashaa laikaa, man shkjiet ka tas viss ir taads varaviikshnju sapnju popkorns kas ir ljoti phony un manis nav un arlabunakti