dazhreiz man ljoti ljoti vienkaarshi gribas straadaat cubicle taa kaa amerikaanju filmaas par kaut kaadu darbinieku kam visu dienu jaakaarto papiiri un jaaizpilda tabulas, kur es vareetu bez paranojas, ka neesmu cheery, polite, aloof and whatnot enough, tureet nopietnu neizteiksmiigu sejas izteiksmi un visu dienu ne ar vienu nepaarmiit ne vaardu. man riebj visi prieciigie cilveeki ar savu neverending fucking chatter, saviem socials, gossip un laipniibaam vienam pret otru.