Būtībā tu tagad lieto to pašu argumentu pret ateistiem, ko var pagriezt pret kristiešiem.

Savukārt es kā ateists -- vai pat ne gluži ateists, mana pozīcija drīzāk ir tāda: ja dievs ir tāds, kā rakstīts Bībelē, tad mēs tāpat esam screwed, tāpēc viņu ņemt vērā būtu amorāli -- drīzāk teiktu, ka: so-what? viss ir balstīts kaut kamā; humānisms var uztvert kā kristietības augstāko forma, pēc kuras atbirst viss liekais, un beigās tas izrādās arī dievs.

Tas, ka ateisms kā humānisma paveids var kļūt kropls un korumpēts un atteikties no humānisma kā tāda -- nu bet arī kristietībai mēdz būt kroplas un korumpētas formas, so what?