Tu esi tik traki to dēmonu apsēsta, ka visur viņus redzi :D. Bet varbūt tie ir cilvēki, kuri, nostādīti aci pret aci ar sarežģītu situāciju, to neizprotot un, esot par to atbildīgi, dara, kas nu viņu ierobežotajos (un pašu traumas iespaidotos) spēkos iespējams. Iedomājies, tev ir desmit māsas un pieci simti mazu bērniņu. Kā nodrošināt to, ka viņi visi ir paēduši, un izgulējušies, es domāju tur jau jebkurš lēmums ir caur sērām un izmisumu pieņemts. Jo es pieņemu, ka cilvēkiem ir sirdis.
Toties tavs punkts par to, ka modernais bērnu audzināšanas ieteikumu sākums ir te tajā nelaimīgajā pārpratumā, ir ļoti punktīgs.
Starp citu, tu nēsā mazo slingā?