Manā skatījumā problēma ir pašpietiekamības un suverenitātes trūkums. Kristietis ir nevis suverēna persona bet atvasinājums, atkarīgs no šī dieva. Pat neatkarīgi no tā vai tāds dievs patiesībā eksistē vai nē, kristietis tic ka eksistē un jūtas atkarīgs no tā. Viņš nevis vienmēr izlemj lietas pats bet paļaujas ka kaut kāda augstāka griba izlems. Es esmu es pats, vienīgais lēmējs un daru labu tāpēc ka man tas patīk nevis tāpēc ka pastāvētu kaut kāds ārējs spēks kas mani uz to motivētu.