dažkārt klusums ir skaļāks par troksni
(Jaunākais)
(Arhivētais)
(Draugi)
(Par sevi)
Navigate: (Previous 20 Entries)
26. Sep 2008
01:40
Rudens pastaiga.
Ir klāt pirmais rudens rīts. Saule parādās pie apvāršņa un līdz ar pirmajiem staru glāstiem, blāvi zaļajā zālē, spirgtajā gaisā un raupjajos kokos parādās pirmās dzīvās radības. Pumpuri, vareno koku zaros, siltuma valdzināti, atveras. Starp pakaltušajiem zāles asniem klusītēm čukst vējš. Visbeidzot es, rudens lapu krāšņuma mudināta, uzvilku savu pelēko mēteli un devos pastaigā. Rīta migla liegi vedināja mani spert pirmos soļus. Apkārt ir klusums un miers. Sajūta, ka līdz ar vasaras aiziešanu, pazuduši arī visi mazie kņadas radītāji. Nav vairs dzirdama bišu dūkoņa vai agro putnu čiepstēšana. Vai es varētu atdzīvināt šo rudens rītu? Līdzko biju spērusi pirmo soli, bija dzirdama pirmā lapu čaukstoņa. Tās kā mazi, krāsaini sapnīši bija vienmērīgi klātas pļavā, apsegdamas zemi, kas izstaroja vēsumu. Krāsu dažādība liek manam prātam reibt, bet es dodos tālāk...
Laikam vienmērīgi ritot, es gaisā sajūtu darba smaržu. Netālu no iepelēkās takas atrodas zemnieku saimniecība, kurā čakli strādā cilvēki, novākdami ražu. Kartupeļu rūgtenais aromāts un ābolu skābenā smarža aicināt aicina mani smaržas virzienā. Ejot gar saimniecību, nevarēju nepamanīt vietējos bērnus, kas sārtiem vaigiem, svaigā gaisa burvībā spēlējās. Ejot garām ābeļu rindām, kas virknējas cita pie citas, es salasīju dažus ābolus, kas saules staros mirdzēja, sarmas klāti. Izdomāju, ka uz vecāsmātes apciemojumu, es uzceptu siltu ābolmaizi. Dodoties tālāk, sapratu, ka vēja maigie pieskārieni kutina manus pirkstu galus, tāpēc uzvilku savus siltos dūraiņus, lai itin nekas netraucētu man baudīt šo rudenīgo dienu.
Ejot gar vietējo mežu, pamanīju cilvēkus ar groziņiem, kuros bagātīgi bija pielasītas sēnes: saulrieta gailenes, brūnās baravikas, iesārtās bērzlapes un citas sēnes. Pat būdama krietnā attālumā no tām, es jutu to smaržu, kas man atgādināja mājās pagatavotu kartupeļu un sēņu mērcītes smaržu. Cik apetelīgi! Tas man atgādināja, ka biju līdzi paņēmusi nelielu termosu ar liepziedu tēju. Uzreiz aiz meža bija neliels uzkalniņš, kuram galā bija daži veci celmi. Es apsēdos uz viena no tiem, ielēju sev silto tēju un vienkārši baudīju to. Tējas garaiņi, līgani dejojot, lēni izklīda rudenīgajā gaisā. Es sēdēju uz celmiņa un raudzījos krēslainajās debesīs. Tajās varēja saskatīt tikai pašas spožākās no spožākajām zvaigznēm. Pārējās nosedza saules gaismas atbalss. Bet tās spīdēs tikai tad, kad pienāks to laiks. Kā jau katram no mums, cilvēkiem, tāpat kā nodzeltē lapas rudenī, tāpat kā spīd zvaigznes, mums arī kādreiz pienāk mūsu laiks spīdēt. Aizdomājusies par to visu, nepamanīju kā skrien laiks, tāpēc lēnām devos atpakaļ uz māju pusi.
Ceļam turpinoties, gāju caur parku, kurš bija izgaismots ar skaistām un graciozām laternām. Uz parka soliņiem sēdēja divi cilvēki, kas acīmredzot rudens romantikas aicināti, satikās viens ar otru, lai kopīgi baudītu šos vasaras aiziešanas svētkus. Tātad arī rudens ir romantikas gadalaiks. Jestrais rudens gaiss satuvina cilvēkus, lai sasildītos. It kā viņus nemanīdama, devos tālāk. Pakš! Te pēkšņi nopilēja lietus lāse tieši man uz degungala. Aiz manis bija dzirdama sarosīšanās, jo acīmredzot es nebiju vienīgā, kas pamanījusi pārsteidzošo ciemiņu. Līdzi man bija lietussargs, ko tūliņ pat izlaidu visā savā krāšņumā virs sevis. Tad nu man nācās pielikt soli un aši doties mājās. Bija patīkama sajūta, kad man bija palicis pavisam silti, un laiku pa laikam kāda silta lietus pile uzpilēja man virsū. Tā nu dažus soļus pirms ieiešanas pa mājas durvīm es nolaidu lietussargu. Es paraudzījos debesīs un tur tās bija. Zvaigznes – gan spožās, gan nespožās. Visas kā viena. Tās bija tur, kur tām bija jābūt. Es pateicos zvaigžņotajām debesīm, lai atvadītos no šīs brīnišķās rudens dienas, kas man dāvāja neaizmirstamas sajūtas. Cik jauki sajust rudens pieskārienu savā sirdī.
Mūzika: Cat power - the greatest
5. Aug 2008
11:37 - *
Par cik šodien izdomāju, ka jāuztaisa asinsanalīzes, piecēlos nedaudz agrāk AR MODINĀTĀJU, bēt apzvanot dakteronkuļus un tantes, un pat daktermammas, secināju, ka tas nebija nepieciešams, jo analīzes jātaisa tikai pirmdien, bet pie okulista tā kā orientējos uz ceturtdienas rītu. Rītdienai plāniņš mesties ar some friends uz Līvu akvaparku. Tika izsecināts, ka izdevīgāk ir ņemt dienas biļeti, nevis uz četrām stundām. Domāju, ka atlaidīsim normāli. Vakarā ir plāniņš doties uz Jaunmārupi pie Zoo un Jolantas, Zane tur kaut ko ieminējās, bet nekad jau nevar zināt.
Garastāvoklis:: ![[mood icon]](http://klab.lv/img/mood/classic/smile.gif)
čillā!
Mūzika: Bloc Party - Flux
4. Aug 2008
14:54
Interesanti...cik daudz cilvēku šodien pulksten trijos ēd brokastis? (giggle)
Garastāvoklis:: nesen pamodos
Mūzika: The Smiths - Asleep
3. Aug 2008
15:51 - Atpūta vai hācē izklaide?
Vakar bija burziņš pie Kikas (man gar acīm pavīd ierētots uzraksts ādā KIKA). Bija labi - as usual. Something was even better, bet citreiz šķiet is it me or the THING. Umm... māte vakar teica kaut ko par ģībšanu. Un neviena dēļ ES NEĢĪBSTU UN NEĢĪBŠU. Vakar biju ierakstījusi cibiņā jaukus vārdus, BET izdzēsu. Tas tikai jauki skanēja un TUR NEBIJA APAKŠDOMAS! Nooo... Vakar māte mani aizskāra ar savu neuzticību. Tas sāpina. Tagad apzinos, ka viņa tikai tēlo NAIVO māmiņu, kas domā, ka viņas meitiņa neko, neko vispār sliktu nedara, tai pat laikā viņai ir visneiedomājamākās domas par to, kā es izklaidējos. Vai tiešām mani var novērtēt TIK ZEMU? Oh well...
Garastāvoklis:: mieramika
Mūzika: Šis un tas no ragga jungle
1. Aug 2008
18:44 - Īsi un pa čisto!
Tātad...
1. Vecāki neciena manas vēlmes mainīties. Vēlos nomest vēl pāris kilogramus, bet patēvs ņirgājas par mani. Zoo domā, ka tas nav nepieciešams. Māte ir izbrīnīta. Kikī domā, ka tas nav nepieciešams. Annija visticamāk domā, ka man nekas neizdosies, kaut gan vajadzētu. Tēvs katru vakaru izēd litru saldējuma. Taču kā teiktu mana sensen jau bijusī klases audzinātāja kurā tur klasē - Kitij, TAS IR NEKAS! Viņa bija krievu tautības, bet šie viņas teicieni bija tik trāpīgi...uhh.
2. Man ir simptātijas pret kādu akmeni. Viņš ir tāds pats, bet es esmu savādāka...nu tāda...jauka. Tikai tukši vārdi vāāāāāīī kas vairāk? Katrā gadījumā es jau atkal spēlēju šo spēli. And you know what? I like it!
Love is a gamble. <3
3. Sen nebiju ēdusi sushi. Vakar to atkal izdarīju kopā ar savu jauko serskabe. Ņamm!!!
4. Vakar mani un Kiku piedāvāja izvizināt džeki motorlaivā pa Daugavu.
5. Mans dārgais brālis šodien tika režisoros. Hip-hip-urā!
Mūzika: Tegan & Sara - Back In Your Head
19. Jul 2008
13:56 - Alise videozemē
Čau, kakao! Pēdējās dienās nekas reāli sakarīgs nav drukāts. Iespējams, tas tāpēc, ka nekas reāli sakarīgs nav noticis. Vakar devos uz ciemu pie Zanes uz čila vakaru. Visu nakti, kas beidzās divos : 09, es dzēru Mangaļu vita fruit un ēdu ķiploku grauzdiņus un popkornu, skatījāmies filmas. Čills... Kad zvanīju tētim, gribēju jautāt, vai viņš makšķerē, mani pāršalca negāciju jūra, kas beidzās ar nomestu klausuli, ne manā galā, protams. Kas tad bija tas? Es neesmu pateikusi, ka nebūšu naktī? Tētis bija satraucies? Hmm... savādi gan, jo es kaut kā atceros, ka teicu un pat tad, ja es nebūtu pateikusi, viņš man zvanīja deviņas pāri pusnaktij. Tas nu gan bija par vēlu, lai censtos noskaidrot ko tādu, jo parasti, ja pāri vienpadsmitiem es neesmu, tad jau vnk 100%, ka nebūšu naktī mājās. Katrā gadījumā ar mani vairs nerunā un neiešu jau uzmākties ar reāliem faktiem, ka es pateicu. Šodien būšu sliktā, melnā bērna lomā. Lai jau izlādējas!
Šodien man palika slikti braucot divos autobusos, vispirms trešajā, kur es jutos kā siļķe mucā, neviens logs nebija vaļā. Mani pasauca kāds tantuks un teica, lai apsēžos. Laikam pamanīja, ka velk uz ģībienu. Cik jauki no viņas puses. Tad nopirku minīti (mm) ņamma... stokmanā un gāju uz 24. Tur mani brutāli izgrūstīja un paņēma uz masu tikapt "jaukās" sievietes gados un tantuki, kas oda pēc etiķa. Visas kā viena devās uz jūru. Laikam mazgāties. Ziņās dzirdēju, ka ūdensvadu Rīgā labo, tāpēc Pļavinieku, Ķengaraga un Ziepniekalna urlām jābrauc mazgāties Baltijas jūrā. Iu... tad iekāpa kāda ne īsti grūta, ne īsti resna sieviete. Es aizskatījos uz kleitu, kas bija ļooooooooooti skaista, ka pirmajās piecās sekundēs aizmirsu palaist. Tad kāda urīnvecene piebliezās man klāt, brīdī, kad jau cēlos, lai palaistu jauno māmiņu, un sāka kliegt ka mans minītis nav tik smags, jaunatne, jaunatne...tur pukšķēja un mutiski pirda, kas beidzās ar manu izsmieklīgo atbildi - Nu neraudi...Anyway man bija pilnīgi vienalga, līdz brīdim, kad urīn un etiķcilvēki vecie mani aizveda kā ar straumi un iespundēja starp diviem tikpat nemazgātiem cilvēkiem, kas protams, turējās augšā, pacēluši savus "peļu vēderiņus" vai "eņģeļu spārniņus" vicināja tos kā divus milzīgus vēdekļus. Mmm... kāds aroms!
Vēl vēlos atzīmēt faktu, ka pēc svētdienas nemaz viss nav tik traki. Viss pat ir labāk kā varēja būt...so I can't wait Jolly'as saldos astoņpadsmit. Yeah...
Garastāvoklis:: calm
Mūzika: Alice In Videoland - Radiosong
17. Jul 2008
11:33 - Iz čata...
Agrāk es biju tik fantāzijas pilna meitene, es vienkārši pamodos no rīta un sāku zīmēt vai vai...vai ģitārai kombinēt akordus dziesmām, vai arī rakstīt garu stāstu vai dienasgrāmatu, fotogrāfēt. Bet tagad... es un mana nocietināšanās no ārpasaules ir atstājusi tādu iespaidu, ka es neko nedaru, kā tikai mācos/tusēju un eksistēju. Es gribu, lai tur ir kas vairāk, kad vairāk par eksistēšanu. Es gribu būt šeit un tagad. Šajā brīdī. Cilvēki vienmēr uztraucas par nākotni vai domā par pagātni. Kāpēc viņi vienkārši nevar būt?! Dažkārt iedomājos, ka ļoti vēlos pielnveidot sevi. Teiksim...iet tautudejās, vēlreiz iet uz ģitāru, peldēt, kaut ko izzināt. Nevēlos pabeigt 12 klasi un saprast, ka neesmu izmantojusi tās iespējas, ka man bija laiks. Jo, kad studēšu tam nu galīgi nebūs laika, nemaz nerunājot par strādāšanu, vai to, cik tas maksās. Kāpēc es vienkārši nevarētu jau pirmajā septembrī doties pie mūzikas skolotājas un iestāties korī? Es taču varētu, bet ir tik daudz šķēršļi... Nejau tas, ka es nemācētu dziedāt. Viņa mani daudzkārt ir aicinājusi uz kori. Vienkārši man bail, ka tas kaut kā mainīs mani, mainīs par kaut kādu korķi ausīs, kas tur tupēs un vienkārši nebūs nekādu izklaižu. Protams, man patīk daudzas lietas no mana tagadējā dzīvesveida, ko es nosauktu wild & crazy, bet vai tā tiešām esmu es? Bet pēc šī jautājuma ir jāuzdod cits jautājums. Vai es jau zini, kas es esmu? Un bet protams!!! Man taču ir tikai 15, kad tūliņ pārvērtīsies saldajos sešpadsmit, līdz ar 10 klases sākšanos. It kā jau liela meitene, bet mana māte pat to nespēj pieņemt. Viņa vienmēr saka - vēl jau jāpaaugās. Kur jāpaugās? Viņa absolvēja 11tajā klasē un pārvācās dzīvot uz Rīgu pilnīgi bez vecākiem. Vai viņai bija vēl jāpaugās? Jau viņa bija naiva? Iespējams. Bet es jau nu noteikti naiva neesmu. Man nav šī salkanās Krūmiņu, un ar vārdu Krūmiņu es domāju sieviešu Krūmiņu dzimtas naivulīgumu, kas man noteikti...nu noteikti nepiemīt! Man ir nedaudz skaidrāks skats udz dzīvi, es zinu, kas ir vērtības un es zinu, ko daudz maz cilvēks var sagaidīt no otra. Es māku izvēlēties draugus un es neskrietnu raudāt, pēc katra cilvēka, kurš licis man viņā vilties, jo laikus jau man ir bijis iekodēts, ka zinu - tā var gadīties vienmēr. Iespējams, vaina ir tajā, ka esmu rīdziniece, iespējams, arī nē. Jo ne visi rīdzinieki ir iekodējušies sevī manā vecumā. Vai vispār tādu mana vecuma neaizskaramo cietuļu ir? Tas liek atved atpakaļ pie pirmās tēmas, par to, ka man nav fantāzijas. Iespējams, tieši tāpēc tā ir zudusi, kopā ar maniem emociju pārbirumiem, kurus vienmēr esmu centusies apslāpēt, jo tie ir bijuši pārspīlēti pārbiruši, nē, drīzāk gan pārsprāguši. Jo manas emocijas, kad tās nāk, tās nāk ar tādu eksploziju, ka nu glābjas kas var!!!
Garastāvoklis:: calm
4. Jul 2008
11:00 - Nu nēēēē!
Nekad pārāk ilgi neuzturieties mājā, kur dārza laistīšanas ūdens vads ir savienots ar mājas iekšējo ūdens padeves vadu.
Interesanti, kāpēc es tagad sēžu slapja...nē, pusslapja un šo rakstu. Brīdī, kad atrāvu vaļā krānu, pabāzu galvu zem tā, krāns sāka spļaudīties...un ko...paps laista dārzu. Arghhhhhh...
Garastāvoklis:: ![[mood icon]](http://klab.lv/img/mood/classic/angry.gif)
annoyed
Mūzika: Mark Ronson ft. Amy Winehouse - Valerie
3. Jul 2008
15:02 - Čau...
Nezinu pat ar ko lai sāk. Pēdējās dienas ir mierīgas...un ar vārdu pēdējās es domāju pēdējās divas, jo visu pārējo laiku i'm going crazy...un ar vārdu pārējo (laiku) es domāju sākot no maija vidus...nē, no maija sākuma...vai pat noooo...umm, otrā semestra sākuma. BET AJ! Tad jau būtu jāiebrauc totālās garās domās par to, ko es gribēju, bet nedabūju, par to, ko man vajadzēja, es to negribēju, bet dabūju un par citām sērgām, kas laiku pa laikam ieskauj mūsu ikdienu. Un ziniet - tā laikam jau tajā dzīvē ir iekārtots.
Iespējams, ka būtu jāuzraksta, ko esmu darījusi pēdējās dienas un ziniet - that is crazy. Riharda dzimšanas diena, Jāņi/Līgo, mātes vārda diena,mana vārda diena, kura tiksa svinēta aptuveni 4 vai 5 dienas pēc kārtas, tikai pamainot viesus, bet laikam ideja, ka turpināsies svinēšana izpland, jo redziet piekāst ir cilvēcīgi un laikam pats galvenais "viesis" mani ir peikāsis. Laikam jau man ir...tas viss notiek ļoti, ļoti, ļoti īsā laika brīdi. Tālāk gatavojos Zanītes dzimenei Bejās...huh'o! Bet tas tā...par pasākumiem, nemaz neieminoties, manu izlaidumu, brāļa izlaidumu, oficiālās svinības skolā, neoficiālās svinības mājās, neoficiālās svinības skolā, neoficiālās svinības Mālpilī. Šis laiks...tas viss...mūsu klasi ir tāā saldiedējis, ka pilnīgi vai prieks!
Izejot no pasākumu tēmas, es pat nezinu, ko īsti teikt, kā tikai to, ka pēdējā laikā tik daudzi un uzsveru vēlreiz tik DAUDZI cilvēki man ir sagādājuši vilšanos, ka es pat nezinu, vai tas ir normāli, vai nenormāli...katrā ziņā to paredzēja mans sapnis. Nesen, kādu nakti es sapnī vasarā redzēju sniegu. No rīta, negribīgi omites mudināta, devos pie sapņu tulkošanas grāmatas, kurā sarakstīts totālākais bullsh*ts...ziniet, bet laikam es maldījos, jo tur pie tulkojuma sniegs vasarā bija minēts vilšanās, bēdas. Un laikam pēdējā laikā man tādas ir at liku likām...tomēr pateicoties tam, ka man pēdējā pusgada laikā...nē...varbūt pat jāmin te ir mana depresija, kas ilga no augusta līdz otrajam pusgadam. Pateicoties tai (...savādi,ne?) manī ir izstrādājies pofigisma mehānisms, kas automātiski ieslēdzas tad, kad jūtu, ka sirsniņa tūliņ cietīs. Bet tas ilgst ĻOOOOOOTI īsu brīdi...varbūt arī es samelojos.
Ak, jā! Gribēju iedrukāt to, ko šonakt sapņoju, kāda sekas tas ir atstājis uz manu garastāvokli šodien, kas ir it kā priecīgs, tai pat laikā nedaudz...tā teikt, peldoš. (...-s?) Umm...vakar sastrīdējos ar kādu ļoti tuvu cilvēku, kas man lika vilties arī viņā/viņā ( (giggle) ) uuun...jā, par cik tika ieslēgts mans "whatever" mehānisms, tas nemaz nesāpēja. Es esmu monstrs. Tātad pie lietas...neatceros, ar ko īsti sākās sapnis, bet jā...mēs bijām sastrīdējās/ies..lalallala, kaut kāds murgs un tad it kā es gāju pa pļavu, kur bija pilns ar cilvēkiem, notiek vienkārša kustība, bet te pēkšņi pieskrien pie manis kāda draudzene, kas saka, ka viņa ir satikusi Dievu un tas ir gatavs viņu ņemt līdzi. Es jutu kaut kādu prieku, jo viņa arī priecājās, ka tas notiek tā vienkārši, bez sāpēm...ceļš uz laimi. (Bet ja kas...es Dievam īsti neticu!) Tātad...viņa aizved arī mani pie Dieva tā kā parunāt, vai ņems vai neņems. Un Dievs izlēma, ka ņems mani līdzi, tomēr es atminējos, ka neesmu vēl gatava aiziet, jo esmu sastrīdējusies ar šo mīļo cilvēku, Dievs izrādīja tādu, kā neapmierinātību, ka es tur kaut ko bremzēju vai esmu pārlieku neizlēmīga. Tāpēc es aši paņēmu lapiņu un tādā steigā (jūs pat nevarat iedomāties kādi sirdkrampji mani raustīja) sāku rakstīt uz lapiņas, ka man ļoti žēl, ka mēs sastrīdējāmies un man jau ir jāiziet...tad es sapratu, ka nekas neizdosies, jo uzrakstit uz mazas, muļķīgas lapiņas to, ko es jutu, bija neiespējami, tāpēc devos pie Dieva izlūgties to, lai viņš atgriežas pēc manis kādu citu dienu. (Tagad sekos ĻOOOOOTI stuilba vieta ---> ) Tad Dievs izvilka kaut kādu grafiku uz lapiņas, kas bija līdzīgs autobusa sarakstam, un teica, ka viņš varot atnākt rīt pēc manis. Es piekritu...lalallala, beztolks murgs, tagad esmu lielveikalā un meklēju šo cilvēku, ar kuru sastrīdējos, staigāju pa veikalu, viņu meklēdama, bet pēkšņi izrādījas, ka veikalā ir iebrukuši teroristi, kas cenšas visus sagūstīt. (Šajā vietā arī bija sirdssāpes, bet ne tik lielas, kā tās, ko varētu izraisīt ziņa, ka man jāpamet cilvēks, bez atvainošanās, uz visiem laikiem...). Visi bija pieplakuši pie zemes, lielveikals bija pārpildīts ar teroristiem. Es biju kopā ar kaut kādu ģimenīti, kur bija maza meitene. Kāds sāka skriet, laikam sieviete...viņu nošāva. Tad sākās haoss kliegšana un es sapratu -> tā ir mana iespēja skriet prom. Es sāku skriet, noskrēju lejā pa lielveikala kāpnēm un sapratu, ka esmu strupceļā, jo te ir divi apsargi (teroristi). Tad es aizlavījos (ļoti ilgi sapnī lavījos pa visurieni...un visu laiku bija tā, ka tūliņ, tūliņ pieķers) augšā, kur bija citi apsargi, pēkšņi viņi aizskrēja. Tad es atkal biju uz kāpnēm, noskrēju lejā. Ieraudzīju ugunsdzēsēju aparātu, ar kuru izsitu durvīs caurumu un izlēcu ārā. Man dzinās pakaļ, es apskrēju ap lielveikalu uzlecu uz kaut kāda palecamā un visi teroristi no lejas uz mani šāva, tad es lēcu pāri tai pašai pļavai, kas bija sākumā un aizlecu pie kaut kāda mirdzoša dzīvības koka, kas mirdzēja kā dzintars, kurā bija iespīdējuši saules stari.
Un viss...es pamodos, jo man sejā spīdēja saule...tā arī nesapratu - atvainojs vai nē, Dievs mani savāca vai nē...eh. Vienu gan es zinu, beigu beigās bija tā, ka es laikam biju izglābusi visus no teroristiem. Hip-hip-urā! Manh kaut kā skumīgi palika visu šo rakstot, laikam jāiziet saulītē pasauļoties, uzcept vistiņas šašļiku un tā..
Visu labu, mani mīļie!!! Apskāvieni un bučas... (hug)
Garastāvoklis:: ![[mood icon]](http://klab.lv/img/mood/classic/sad.gif)
cold
26. Jun 2008
13:13 - Īsi un kodolīgi
Šodien sapratu,ka jau atkal nāk virsū trakais svētku bums.
Šodien viesi, rītdien viesi, parīt draugu tuss, aizparīt vēlviens draugu tuss, aizaizparīt došanās uz restorānu ar māti. Jamm...neko!
Huh...šodien varētu but tizla diena, bet rādās, ka būs okey. Vēlējos satikt Ezi - aha, aha! Bet izrādās, ka man sešos jābūt jau mājās. Tāpēc dosšos uz centru un vienkārši izdarīšu pāris lietas, ko vajadzēja izdarīt, nopirkšu dāvanu mātei, varbūt satikšu kādu paziņu...
...to mēs vēl redzēsim...
Garastāvoklis:: chipper
Mūzika: Metallica - Whiskey in the jar
22. Jun 2008
14:29 - Jā...es jau sen to zināju
Nupat kā izpildīju testu...nevis vienkāršu testu, bet gan IQ testu. Es ieguvu 20 punktus, kas nozīmē, ka mans IQ ir 140+.
Pēc vērtēšanas skalas es esmu ģēnijs
Še links -> http://www.quickiqtest.net/latvian/ muah...
Garastāvoklis:: calm
16. Jun 2008
13:36 - Ievasko gridu, lai spid!
Ir palikusas tikai dazas minutes lidz attiet mans autobus.
Nu ja...asi, asi gribeju uzrakstit par to, ka man pedejo dienu laika ir gajis. Diezgan saspringti, bet visa visuma - superigi ! Tatad:
# 4diena - Devos uz Ilguciema vidusskolas izlaidienu, apsveicu savus milulus, vakara devos majas. Mierigi, bet loti, loti pozitivi.
# 5diena - Mans izlaidums. Tiesam loti karsti bija, bet tomer loti, loti jauki, mili cilveki, draugi un radi bija mani apsveikt. Pat tadi, par kuriem domaju - tas jau laikam gan nebrauks...Bet nu re! Viss bija jauki..papirs kabata. Sodien dodos pec dokumentiem. Pec izlaiduma devos majas, asi pargebos, talak devos ar teti, omiti uz Gan Bei Sky&More'aa...Pieedos, ummm...love it! Sushi ir mans dzivesveids. Talak devos uz Mangalsalu, kur mani sagaidija parsteigums - mazs kucens varda Lustinjsh! Jo vins ir parlustigs...kustigs, jestrs, traks. Uh! Nemiera kamols...
# 6diena - klases izlaiduma balluks. Nu vienkarsi oga! Sis pasakums paradija to, cik loti mes esam satuvinajusies pa so laiku un to, ka tiesam neesam nekadas skabargas pakala viens otram. Tiesam! Visi visiem bija draugi, visi viens otru mileju. Emociju jura - pavisam jauki...zel man ir to, kuri nebija! Nugi...
# 7diena - aizgajam MEGA gabalu no Baibas vasarnicas uz Malpils pieturu (20 minutes ar smagam somam, teltim, maisiem, gulammaisiem). Autobusam bija jabut 9:05. Sagaidijam 10:05 un secinajam, ka autobusa vel nav, tapec apvaicajamies vietejiem, kas teica, ka bus tikai vienos nakamais, ja sis kave. NU FANTASTISKI! Bet devamies atpakal pie Baibas, daudzi sarunaja masinas, galu gala neviens nebrauca ar autobusu. Nice...tad devos cucet.
# Sodiena - nesen atnacu majas un YES! im in...cau, vidusskola! Es veselus 8 gadus biju a klase, tad biju c klase un galu gala tagad esmu b klase. Pilnigs alfabets! Deretu tagad aiziet pie gimenes arsta, uzzinat, vai tur ir potes pret ercu encefalitu. Njam...
Izejot no "dienu" temas...ak, ja! Vakar sedeju un varijos, cik loti gribetu noskatities kadu filmu. Pedeja palikusi neredzeta bija "Raise Your Voice". Pilnigi ristidamas devos uz filmu mapi un sledzu ieksa, jo ziniet - neesmu salkano filmu fane. Kaitina par-idealie sizeti. Bet galu gala HELL YEAH! filma bija feina...apraudajos, ka vienmer. Viss bija tiesi tadas proporcijas, ka vajadzeja. Ne salkanuma, ne parlieku lielas dramas. Viss bija pietiekami! Dodu 4,2 Chili riekstinjus no 5. Jauki...
Kaut kad nesen rakstiju par atrasto suniti. Ja, es jau biju ciemos un sapratu, ka ta vins patik, ka, ja atradisies saimnieki, es loti negribesu vinu atdot, un raudasu, ka maza meitene. Ludzu ne! Ka var nemilet tadu mazu, 20 cm mazu sunuku. Luk pikceris ->
Vai nav zelta gabalins? Tikai baigais draiskulis...nevar beigt plosities, kost un speleties. But i love him anyway. Tikai jautajums - kada varetu but suga? Un cik liels vins izaug?
Garastāvoklis:: calm
Mūzika: Smashing Pumkins - Tonight, tonight
12. Jun 2008
23:18 - Rit...
...savam datoram joprojam neesmu uzinstalejusi garumzimes. Traki, ka ta...bet ko es isti velejos pateikt? Ak, ja.
RIT MAN IR IZLAIDUMS
Tas ir tik...tik...tik jauki, ka man pilnigi zel. Izlaidums bus galigi garam, ta vnk ir 47 vsk. Limenis ir zemu zem pienemama, vnk sodien biju uz citu izlaidumu un sapratu, ka te bija viss loti labi noslipets, izplanots, jaukas runas, dziesmas, apsveiksanas. Musu skola ir zirnu paksts bez zirniem. I viss. Agrak domaju, ka sava izlaiduma izskatisos ka princese (Pff...). Bet zinu, ka sapludisu uz visu pareja fona un noteikti izskatisos pec neka.
Pirms-izlaiduma-depresija? Iespejams...
Garastāvoklis:: cold
11. Jun 2008
21:07 - Pozitivs satraukums
Aaaah! Esmu tik patikami satraukta...Mangalsala teta mamma vakar atrada suniti, vins bija savainots...iespiests krumos bija, smilksteja, netika ara...omite panema un aiznesa uz majam. Tagad jau atlabis dzivojas pa majam. Izlika pazinojumus, ka atrasts suns...bet ceru, ka neatradis saimniekus ;( es tik loti gribu. Vinam divi menesisi :)) Sauc par Zorro, jo vinam maska uz sejas tada raiba. UHHHHH!
Mūzika: Paradisio - Bailando
8. Jun 2008
01:07 - sad..huh
Nav ko teikt...
tikko noskatījos "Perlharboru"...tik skumīgi! I want to cry...weeeeee ;(
Garastāvoklis:: sad
Mūzika: Dvēseles sāpju skaņa
7. Jun 2008
20:54 - Morje <3
Čau, cibotāji!
Well...šodien bija diezgan jauka diena. Varētu pat teikt - tas, ko gaidīju no sestdienas. Lieta tāda, ka eksāmenu stresi mani bija varennogurdinājuši un nogurdinās vēl līdz 13. jūnijam. Tomēr kādu laiku nebiju atpūtusies un tā vienkārši zvilnējusi saulītē. Vakar es atklāju sezonu, peldoties ezerā. Bet šodien es atklāju sezonu, peldoties jūrā! Yihā! Sooo nice...
Smieklīgākais laikam ir tas kā es atklāju. Biju kopā ar draudzeni. Jau no paša rīta piegājām pie jūras ūdens un nospļāvāmies. Velns, ku ūdens bija auksts! Bet līdz kādiem četriem mēs brutāli (?nu, diezvai) nosauļojāmies, tagad sūrst āda. Bet man jau kauns gandrīz bija, vīriešiem brūnāka āda kā man. Netīk man tas aristokrātu bālums...netīk nemaz. Tādat par peldēšanos -> ap kādiem četriem jau piegājām pie ūdens. Es tur skaloju kājiņas, domāju par dzīvīti un tā tālāk...salkani? Nemaz ar ne! Uuuuun tad pie manis pienāca Annija, skatamies jūrā, drebinādamās un viņa saka: "Kādam vajadzētu man samaksāt, lai es aizietu līdz pirmajam sēklītim". Nepagāja ne minūte, kad abas jau bijām aizbridušas (...JO??) beztēmā uz pirmo sēkli. Man mugurā bija peldkostīma aukšiņa un baltie šorti (un parastās apakšbisītes). Viņa bija ietinusies dvielī un parastās apenēs. Un vnk bezsakarā sākām peldēties aiz otrā sēkļa, pilnīgi viss slapjšs. Iznirām, ienirām...viss notika!
Spontānā PELDE!!!
Garastāvoklis:: calm
Mūzika: Flyleaf - So I thougt
6. Jun 2008
23:20 - Ķeksītis
Čau, kakao! :)
Es laikam neesmu šeit tā neko reāli rakstījusi kādu mēnesi...vismaz iekšēji man ir tāda sajūta. Iespējams, vainīga ir aizņemtība (eksāmeni un šīs skolas lietas), bet varbūt tomēr tā ir tikai muļķīga pašaizbilstināšanās (Ak, Jēl! Dievs dod, lai es šo vārdu būtu pareizi uzrakstījusi). Vispār jau es biju sev uzstādījusi ultimātu -> nerakstīt līdz izlaidumam. Tomēr kam tas gan ir vajadzīgs? Man taču nevienam nekas nav jāpierāda...ja nu vienīgi sev. Un pat tad ja sev - ja es ko varu, es zinu -> es to varu! un es to daru! Agrāk man bija tā, ka ieraudzīju rozā māju (runa neiet(nekur neiet) par manu skolu) un uzreiz TIKŠ!!! es vēlos par to uzrakstīt dienasgrāmatas ierakstu. Vai tas ir bezmērķīgi? Jo...mmm..ee...kam gan tas ir vajadzīgs? (.......... klusuma brīdis ...................). MĀĀĀN! Tā taču ir tāda pašizteikšanās...uhh. Dažkārt ir tā, ka vienkārši viss iekšās mutuļo un vēlos šeit iedrukāt.
Nupat atcerējos, ka šajā sakarā esmu grēkojusi. Patiesībā jau kādu laiku esmu atsākusi blogot sviesta cibā (www.klab.lv) un ja kāds no jums tur ir - iemet savu nikucīti komentārā! Nupat kā atcerējos, ka maniem ierakstiem ir fani! (Fū!b.ā!...nepatīk šis vārds, skan tik iedomīgi, kā tāda paštīksmināšanās,so...) teiksim tā - vienkārši ir daži cilvēki, kuriem patīk lasīt manas d-grāmatas, un godīgi sakot - mani tas pārsteidz! Tikko, kad par to iedomājos, pēķšni mani pārņēmta tāds kā saspringums...iespējams, tā ir sajūta, kad zinu -> no manis gaida ko vairāk kā ašu pārskrējienu pa punktiem. Tas nedaudz "izsita no sliedēm". Un tomēr -> centīšos nepieļaut, lai šī doma mani ietekmētu.
Pietiks par intīmām-dienasgrāmatu-sarunām, labāk pastāstīšu, kā man iet pa skoliņu:
1. Skolu kā tādu pabeidzu...ar...umm...(nievājošs tonis ->) noooooormāāālāāāām atzīmēm. Protams, kā jau katru gadu un visu mūžu varu teikt: " varēju jau labāk !" Taču kā ir - tā ir! i vsjo.
2. Eksāmeni un ieskaites mani apmierina. Neesmu īstā stresotāja...tomēr, pēc angļu valodas eksāmena sastresojos tā ne-pa-jokam. Likās, ka nostāstīju BRIESMĪGI! (oj, tas būtu maigi teikts), kaut gan galu galā man peitrūka runāšanas daļā 2punktiņi līdz maksimālajam. Angļu valodas eksāmenā dabūju 9. Ir okey! Velti stresoju...juuum.
3. Šodien bija vēstures eksāmens. Oh, Ģī! Kā mani sadusmoja fakts, ka esejā bija dota tik maza vietiņa tekstam. Hellou!? Tur ir jāmin trīs Latvijas vēsture pozitīvi-ievērojamākie notikumi un tur man tika dots mazāk kā viena ā4 lapa...smišnoo! Tomēr...lai vai kā? Domāju - nebūs nemaz tik slikti.
Vēl par skolu runājot - vakar dabūju savu izlaiduma kleitiņu no šuvējas. Zaļa (mm) . Vispār izlaidums mani sāk nedaudz tincināt...kā būs, kas notiks un tā tālāk. Uz pašu izlaidumu nāks jaunās paaudzes cilvēki, ja neskaita vecākus. Jo tiem tur tomēr būtu jābūt. Sarunājām ar brāli, ka sveikšana notiks pēc viņa izlaiduma (12. klase). Tā...uzēdīsim jauki, pasēdēsim,papļāpāsim. Viss būs jauki!
Svarīgs fakts, ko būtu jāatceras šodien atklāju peldēšanās sezonu Titurgas ezeriņā ar Sašu, Rihi un Edgaru. Nice...ūdens bija izcili silts un jauks. Mmm...
Pēdējā laikā daudz dabūju nevis tā iztrakoties kā to dara mūsdienu getto kultūras jaunatne. Bet tā pačillot šur un tur ar draugiem. Ir ļoti jauki satikt sen nesatiktus draugus, kā arī pavisam svaigi iepazītus draugus...tas taču ir TIK JAUKI!!! ^^
Rītdienu plānoju pavadīt pie jūras, Annijas sabiedrībā. Cik jauki būs paklausīties jūras šalkoņā un kaiju ķērcienos...(oj! neīstais vārds) kaiju liegajās balstiņās (bs!)...katrā gadījumā - vēlos relaksēties un jums novēlu to pašu.
Dāāāāāūūūdz buču, apskāvienu un citu mīļu lietu, jo mūsdienās ikdienas rutīnā tieši tas mums visiem pietrūkst. Lai jums patīkams "vīkends" ! ^^
(hug)
Garastāvoklis:: cheerful
Mūzika: I. Fomins - mēs dzīvojam pasakās
3. Jun 2008
21:46 - Jauki puiši un atni-melotāji ierullē manā sirsniņā
Čau,čau!
Iespējams, šodien joprojām bēdājos(nē!!!drīzāk gan dusmojos par to, kā vakar mani vnk brutāli sakot - iz*~@#& cauri (jeb sameloja)). Šis rīts...un arī diena kā tāda iesākās tīri okey. Viss bija pozitīvs. Bez nelielā kreņķīša gan neiztikt, jo šodien bija eksis anglenē. Tad uzrakstīju rakstisko daļu, devos pie drauga. Uuuun pačillojām līdz trijiem un devos uz runas daļu. Jā...stress darīja savu. Vienkārši izgāzos. Nekad nebiju TIK SLIKTI runāju angļu valodā, lai gan cilvēki mani mierināja, ka neesot bijis TIK traki, bet es zinu - bija. Well...to vairs neizmainīt. Nezinu, kas šovakar mani nomāc vairāk:
1) Izgāšanās ekša runāšanas daļā,
2) Viens punktiņš līdz septītniekam latenē vai
3) Tas, ka vakar kāda draudzene man brutāli sameloja, iespļāva dvēselē un jokoja ar lietām, par kurām pieauguši (izsaukuma zīmītes) cilvēki nejoko. Man pat viņas kļuva žēl...nē, drīzāk gan cilvēku ap viņu. Lai vai kā! Bez atvainošanās es nepadošos...
Tagad...kad viss sliktais ir uzdrukāts, man būtu jāpaliek labāk! Tāpēc novilkšu kādu komēdiju ar kumēdiņiem un "kājstarpes jociņiem". Runājot par filmām, šodien noskatījos filmu "I Could Never Be Your Woman". Džīzal-vīzal! Jauka, romantiska un pozitīva filma...iesaku. Filmai dodu četras acis/cāļu/zivju pirktiņus. Mmm...ribnaji paločki. Tagad laikam jāuzslēdz skaļāka mūziciņa un jāpalēka pa istabu, lai uzkačātu sevī pozitīvismu. Un kāpēc gan lai viņš nekačātos? Rīt un parīt man ir brīvdienas!!! Rīt būs silts, jauks laiciņš. Iespējams, satikšos ar sev patīkamiem cilvēkiem - draugiem. Tas tik būtu naiss...aizšaut uz jūriņ'.
Nu neko - turās. Lots of luck-kisses, mua!
2. Jun 2008
22:17 - Šī diena pildīta ar kontrastiem!
Hei,ho!
Šobrīd esmu miss Pozitīvā! Saprotu, cik gan ļoti viss ir atkarīgs no tā, kā pats cilvēks sevi noskaņo. Piemēram, šodien uzzināju ne-tik patīkamu ziņu, kas nedaudz pamaisīja plānus, bet atradās cilvēki (paldies viņiem!), kas tajā visā mācēja atrast pozitīvo un diezgan spēcīgi argumentēt to, ka varbūt tā pat ir labāk, kā bija. Labi! Neskatoties uz neko, sataisījos un devos uz centru, lai izpildītus dažus "to do" listes punktus. Vajadzēja iegādāt vienu lietu, bet galu galā - nopirku trīs:
*Izlaiduma kleitai piemērotu apakš-drānu (giggle) Vispār tas mani ļoti iepriecina, jo uz nākamo "primerofku" jau vajadzēja būt nopirktai. Uhh!
*Zaļu (mmmmm, zaļš!) krekliņu...tāds svaigi zaļš. Tāds zaļš, kas vēl nekad man nav bijis. Vienkāršības kalngals! Bet tomēr...zaļš...
*GERBERAS!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! Mmmm....gerberu podiņš. Un lielas kaut kur metru, 50 augstumā... :)) ar četriem skaistiem ziediem. Un mazie vēl nāk...uhhh! Ja vien ko vairāk zinātu, kā tās jākopj. Bet nekas! Šobrīd nodarbojos ar informācijas ievākšanu.
Vispār viss ir tik pozitīvi...skolā iet labi, ar draugiem iet labi, intīmajā (?) dzīvē laikam arī viss okey, nekādu pārmetumu, sirdsāpju un vēl pārējo "mēslu" ! VISS IR PA ĶEKSI!!! AUUUH! Pozitīvisms strāvo no mansi...kāds arī vēlas?
Ak, jā ! Vēl kaut kas ļoti jauks! Šodien esmu IEDVESMAS PILNA. Izdomāju, ko un kā mainīt savā istabā. Izdomāju, ka taisīšu savu čila stūrīti . Jānopērk maziņš oranžs dīvāniņš (kāds nezin, kur tādu varētu nopirkt pa SAPRĀTĪGĀM cenām?), daudz sķiļnu spilvenu, mazu tējas-galdiņu, un tur kaut kur šīsdienas superpirkumu - gerberu!!! Umm...tas pagaidām viss. NĒ, NĒ! STOP!
Kaut ko atminējos, redzēju, ka dažiem klab'a jūzeriem (ak, Jel! Kā es runāju?!) ir sava ādiņa (khihihi!!!) ar to es domāju dizains savam lietotājam, skins...kā vēl to var nosaukt? Ja kādam ir, ja kāds zin, kā to dabūt gatavu - please write it down! ^^
Miers iekšā, miers ārā. Čava! :]
Garastāvoklis:: excited
Mūzika: Pault Hartnol - For Silence
1. Jun 2008
23:11 - Kaut kā tā, lai BŪTU!
Čau, cibotāji, klabotāji!
Vispār es šeit jūtos kā zaļais gurķītis, kaut gan tā galīgi nav...biju šeit jau kādu pusotru gadu, tomēr - kā bijis, kā ne! Vecajam nikucim es aizmirsu paroli. Kāda izšķērdība! Īsti gan nezinu, ko esmu zaudējusi pa šiem mēnešiem, kad nebiju klāt. Tomēr kaut kas mano sauca atgriezties, so...ceru, ka gaidat mani atplestām kāj...tas ir - rokām! :]
Uz drīzu drukāšanos!
Miers ārā ^^
Navigate: (Previous 20 Entries)