dažkārt klusums ir skaļāks par troksni - Komentāri

metafora

23:20 - Ķeksītis

Čau, kakao! :)

Es laikam neesmu šeit tā neko reāli rakstījusi kādu mēnesi...vismaz iekšēji man ir tāda sajūta. Iespējams, vainīga ir aizņemtība (eksāmeni un šīs skolas lietas), bet varbūt tomēr tā ir tikai muļķīga pašaizbilstināšanās (Ak, Jēl! Dievs dod, lai es šo vārdu būtu pareizi uzrakstījusi). Vispār jau es biju sev uzstādījusi ultimātu -> nerakstīt līdz izlaidumam. Tomēr kam tas gan ir vajadzīgs? Man taču nevienam nekas nav jāpierāda...ja nu vienīgi sev. Un pat tad ja sev - ja es ko varu, es zinu -> es to varu! un es to daru! Agrāk man bija tā, ka ieraudzīju rozā māju (runa neiet(nekur neiet) par manu skolu) un uzreiz TIKŠ!!! es vēlos par to uzrakstīt dienasgrāmatas ierakstu. Vai tas ir bezmērķīgi? Jo...mmm..ee...kam gan tas ir vajadzīgs? (.......... klusuma brīdis ...................). MĀĀĀN! Tā taču ir tāda pašizteikšanās...uhh. Dažkārt ir tā, ka vienkārši viss iekšās mutuļo un vēlos šeit iedrukāt.
Nupat atcerējos, ka šajā sakarā esmu grēkojusi. Patiesībā jau kādu laiku esmu atsākusi blogot sviesta cibā (www.klab.lv) un ja kāds no jums tur ir - iemet savu nikucīti komentārā! Nupat kā atcerējos, ka maniem ierakstiem ir fani! (Fū!b.ā!...nepatīk šis vārds, skan tik iedomīgi, kā tāda paštīksmināšanās,so...) teiksim tā - vienkārši ir daži cilvēki, kuriem patīk lasīt manas d-grāmatas, un godīgi sakot - mani tas pārsteidz! Tikko, kad par to iedomājos, pēķšni mani pārņēmta tāds kā saspringums...iespējams, tā ir sajūta, kad zinu -> no manis gaida ko vairāk kā ašu pārskrējienu pa punktiem. Tas nedaudz "izsita no sliedēm". Un tomēr -> centīšos nepieļaut, lai šī doma mani ietekmētu.

Pietiks par intīmām-dienasgrāmatu-sarunām, labāk pastāstīšu, kā man iet pa skoliņu:

1. Skolu kā tādu pabeidzu...ar...umm...(nievājošs tonis ->) noooooormāāālāāāām atzīmēm. Protams, kā jau katru gadu un visu mūžu varu teikt: " varēju jau labāk !" Taču kā ir - tā ir! i vsjo.
2. Eksāmeni un ieskaites mani apmierina. Neesmu īstā stresotāja...tomēr, pēc angļu valodas eksāmena sastresojos tā ne-pa-jokam. Likās, ka nostāstīju BRIESMĪGI! (oj, tas būtu maigi teikts), kaut gan galu galā man peitrūka runāšanas daļā 2punktiņi līdz maksimālajam. Angļu valodas eksāmenā dabūju 9. Ir okey! Velti stresoju...juuum.
3. Šodien bija vēstures eksāmens. Oh, Ģī! Kā mani sadusmoja fakts, ka esejā bija dota tik maza vietiņa tekstam. Hellou!? Tur ir jāmin trīs Latvijas vēsture pozitīvi-ievērojamākie notikumi un tur man tika dots mazāk kā viena ā4 lapa...smišnoo! Tomēr...lai vai kā? Domāju - nebūs nemaz tik slikti.

Vēl par skolu runājot - vakar dabūju savu izlaiduma kleitiņu no šuvējas. Zaļa (mm) . Vispār izlaidums mani sāk nedaudz tincināt...kā būs, kas notiks un tā tālāk. Uz pašu izlaidumu nāks jaunās paaudzes cilvēki, ja neskaita vecākus. Jo tiem tur tomēr būtu jābūt. Sarunājām ar brāli, ka sveikšana notiks pēc viņa izlaiduma (12. klase). Tā...uzēdīsim jauki, pasēdēsim,papļāpāsim. Viss būs jauki!


Svarīgs fakts, ko būtu jāatceras šodien atklāju peldēšanās sezonu Titurgas ezeriņā ar Sašu, Rihi un Edgaru. Nice...ūdens bija izcili silts un jauks. Mmm...

Pēdējā laikā daudz dabūju nevis tā iztrakoties kā to dara mūsdienu getto kultūras jaunatne. Bet tā pačillot šur un tur ar draugiem. Ir ļoti jauki satikt sen nesatiktus draugus, kā arī pavisam svaigi iepazītus draugus...tas taču ir TIK JAUKI!!! ^^


Rītdienu plānoju pavadīt pie jūras, Annijas sabiedrībā. Cik jauki būs paklausīties jūras šalkoņā un kaiju ķērcienos...(oj! neīstais vārds) kaiju liegajās balstiņās (bs!)...katrā gadījumā - vēlos relaksēties un jums novēlu to pašu.


Dāāāāāūūūdz buču, apskāvienu un citu mīļu lietu, jo mūsdienās ikdienas rutīnā tieši tas mums visiem pietrūkst. Lai jums patīkams "vīkends" ! ^^

(hug)