|
[07 Dec 2009|01:21pm] |
|
Some bridges you cross on your own, no matter who drove you to the edge. (c)JRWard
|
|
| If you're not scared, you're not paying attention (c) G'sA |
[08 Nov 2009|01:22am] |
un es baiļojos, uztraucos un raizējos visu laiku, un brīžos, kad es to nedaru, es baidos vēl vairāk, ka palaidīšu garām svarīgo. es esmu laimīgs cilvēks: man ir, ko darīt, un man ir, ko mīlēt, un cerēt, ka vēl kādu laiku man būs, ko mīlēt un ko darīt.
šī nav tāda dienasgrāmata, kurā lasīt par priekiem. es rakstu to, kas ir vai ko jūtu, bet nespēju aptvert, apjumt un nezinu, kā ar to sadzīvot.
|
|
|
[26 Oct 2009|04:46pm] |
Man kumoss strēgst rīklē, ja lielākā vai mazākā nelaimē ir manai ģimenei tieši vai pastarpināti piederošie dzīves pabērni. Mammas māsas ģimene, tēva brālis vai tēva dēli no pirmās laulības. Viņi visi lielā mērā ir gājuši sevis izvēlēto ceļu. Viņi visi ir sāpinājuši manus vecākus. Un par to es esmu bijusi uz viņiem dusmīga un it kā neieinteresēta viņu liktenī.
( ... tālāk ... )
|
|
|
[22 Oct 2009|03:50pm] |
|
man bail braukt mājās, bail no zaudējuma sajūtas, kas mani skaudri pārņems ar sparu, tik daudzreiz stiprāku tieši uz gandrīz mēnesi apspiesto sēru rēķina. dzīvojot prom, ir tik viegli dreifēt noliegumā, tik viegli apturēt raudas pusceļā. tagad man būs reāli jāsajūt, kā tas ir, kad kādam vairs nav iespējams pieskarties, kad kādu vairs nav iespējams samīļot. un kā tas ir, būt četrās sienās vēl ar kādu, kas klusi, bet tik pat stipri iekšēji smeldz.
|
|
|
[20 Oct 2009|03:36pm] |
|
Es esmu slikts kaimiņš pēc noklusējuma. Manas attiecības ar biedriem, ar kuriem mani vieno kopīga kāpņu telpa, parasti aprobežojas ar sasveicināšanos, tāda mierīga līdzāspastāvēšana pēc principa "neaiztiec mani, un es neaiztikšu tevi". Parasti es pat nodarbojos ar kaitniecību un gūstu no tā ļaunu prieku, piemēram, darbinot veļasmašīnu pusnakts stundās. Bet par laimi man, visi nav tādi kā es. Nupat zvanīja LV kaimiņiene, kurai es savu mobilā numuru, arī tikai spiedošas, tik neatceros kādas vajadzības mudināta, biju iedevusi laikam pirms 2 gadiem. Un zvanīja, lai pateiktu, ka Latvenergo elektriķis ir atslēdzis elektrību manam dzīvoklim par spīti tam, ka kaimiņiene visādi esot centusies ar viņu rast kopīgu valodu un atrunāt no šīs rīcības. Rīkojumi ir rīkojumi, pat elektriķiem tie ir jāpilda, jo papildus problēma slēpjas tajā, ka skaitītāja lasījumu nav iespējams veikt, neiekļūstot dzīvoklī. Ko bez manas klātbūtnes, dabiski, paveikt var tikai operatīvo dienestu darbinieki uz pamatotu aizdomu pamata; uz mani krītošās aizdomas par nemaksāšanu, acīmredzot, nav pārāk smagas. Sakiet, ko gribat, cilvēki tomēr ir apbrīnojami, un viņu motivācija un solidaritātes apziņa tāpat. Un kaut bez elektrības, bet ar tādiem kaimiņiem Latvija zels un plauks. Labi, noliksim malā skaļus vārdus. Patiesībā es joprojām esmu apstulbusi un bijības pārņemta par kaut ko tik labu kā nesavtīgu, palīdzīgu roku. Un nevajag lielu nelaimi, lai ļaudis to atsegtu.
|
|
|
[17 Oct 2009|11:26am] |
|
i sure haven't been loved enough, but i should've enjoyed it more than i had worrying too much about being perceived as just a body. what a waste.
|
|
|
[14 Oct 2009|09:40pm] |
|
un no rīta gar manas vannas istabas atvērto logu, pa kuru es laidu laukā pēc dušošanās sakrājušos karstā ūdens tvaikus, nekārtīgā kāsī D-DA virzienā aizlaidās skaļš zosu kāsis. gaisa temperetūra vēl ir pieņemama staigāšanai kurpēs, bet lietusmētelis ļāva vēsumam kniebt manos augšdelmos.
|
|
| lūk, kas mani baida |
[15 Aug 2009|10:11pm] |
|
Nākotne ir tā lieta, kas attālina no nāves, un tā var izrādīties ilgāka, kā biju tam gatava. Kalendāri un plānotāji nekad nav pie manis iedzīvojušies. Man ir grēmas no domas, ka Dzīve jāplāno uz priekšu, jo lai kā, loģika čukst ausī, ka bezgalīgi nevar kā šodien. Bien au contraire, pat vēlos pārtraukt šo 2 gadu komu. Un viss, kas jādara, ir jāmainās sevī.
|
|
|
[11 Aug 2009|04:04pm] |
pirmsatvaļinājuma klusais periods, nedaru absolūti neko. tas ir neticami, cik ilgi un nepiespiesti iespējams dzīvot, nekomunicējot ar cilvēkiem klātienē. bažījos, ka atrofēsies runas centri. nepamet sajūta, kāda mani nemainīgi ikreiz piemeklē lidmašīnā: mulsums, jo es kā caur miglu atceros, pat nezinu, vai atceros, kā nopirku biļeti, kā ierados lidostā, kā izgāju visas formalitātes un še tev, pat jau lidoju, tā it kā tas viss nebūtu manu roku darbs. tā it kā lielgabala lode būtu ērti iegūlusi man starp lāpstiņām, nevis es tai censtos turēties līdzi.
kā šonakt. pamiegam izdzirdēju lietus lāses sitoties pret verandas grīdu, mēģināju izkāpt no gultas, lai sadabūtu grīdas dvieli no vannasistabas, ko nosviest pie verandas sliekšņa, lai nepielīst guļamistaba pa līdz galam atbīdītajām stikla logdurvīm. šķiet, ka turpat uz piegultas paklāja arī saļimu, jo labā kāja izrādījās notirpusi nejūtīga. aizrāpoju! uz vannasistabu, līdz verandai un atpakaļ uz gultu. jau apskaujot spilvenu, konstatēju, ja tā var teikt, ka arī labās rokas jutība nav pilnībā atgriezusies. ja vien šorīt pamostoties gaisu istabā nepildītu nekustīgs silts mitrums, verandas dēļi nebūtu slapji un pie sliekšņa nebūtu grīdas dvieļa, es domātu, ka tas bija tikai sapnis.
|
|
|
[28 Jul 2009|07:56pm] |
|
Man simpatizē S.Lema bezspēcīgā Dieva koncepcija. Tāda, kurš vienkārši eksistē, Visumā, kas vienkārši ir noticis. Bez piederības, bez visspēcības un viszinības. Bez laba un ļauna vai taisnīguma serdes. Tāds, kuru vada ziņkāre, bet kas savā vientulībā ir izklaidīgs un nesavaldīgs.
|
|
| current maturity level |
[21 Jun 2009|02:31pm] |
|
joprojām ilgojos pēc brāļa vairāk kā pēc dēla.
|
|
| mans moto kopš 2:34 naktī |
[20 Jun 2009|08:52pm] |
|
пирожки [on acid] любовь не заменят (c)Dean Winchester
|
|
|
[10 May 2009|12:41am] |
|
I always had confused loyalty with inability of letting things go, but basically I'm a sucker for stray dogs and naked guys.
|
|
|
[19 Apr 2009|04:16pm] |
'cilvēkmīlas', 'artistiskuma' deva ir viena pilna glāze, divas un trīs ir 'aizrautība', 'kaisle' vai 'baudkāre' atkarībā no situācijas, pieklājība kā sociālās normas kategorija pret tuvākajiem, kas uz to cer, atkāpjas; tālāk ir 'bakhanālijas'. galvenais neatstāt mani vienu kamēr aizmiegu. es ar to nelepojos, bet pilnīgi noreibusi esmu bijusi 2 reizes savā līdzšinējā dzīvē, un dīvainā kārtā abas reizes apzināti. un tomēr, pat ja ķermenis mani vairs nav klausījis, kā klausa tikai instinktīvām komandām, esmu pakļāvusi to savam prātam, bet to sirdij. kas valda manā sirdī, tam pieder pasaule. bet to es jau esmu teikusi.
ziniet, kā ir ar skatienu urbties pilnīgi baltā sienā? nepastāv laika, attāluma, dziļuma, matērijas un jebkuri citi mēri; telpa izliecas, tāpat kā laiks, reibst galva un domas izšķīst. un tu vairs neapzinies sevi kā galīgu lielumu. tāda mēdz būt sajūta.
tagad esmu gatava jaunai grāmatai. iesakiet man, ko palasīt, lūdzu.
|
|
| appropriate thoughts to go with carmine-red wine |
[19 Apr 2009|11:53am] |
Ja mēs būtu palikuši 1992.gadā, oh my sweet schoolnights, mums vismaz būtu bijis F.F.Koppolas Drakula. Lust in all its forms and incarnations.
un vēl es atzīšos, ka man ir zems iztēles un asociāciju iniciācijas slieksnis, proti, pārdzīvojumam man obligāti nevajag augsto mākslu. mani reti uzrunā barokāla forma, kaut spēju novērtēt tās pārsātinājumu, kas man ir vienīgais apmierinājuma mērs. tomēr iekšējās pārsātinājuma alkas nespēj sadzīvot ar ārēju pārsātinājumu, tādēļ funkcionālisms, līdz pat askēzei ir piemērotākā ikdienas eksistences forma. gotika mani pacilā un attīra mani no negausības grēka, taču ne ilgstoši. ja man patīk kāda filma, es to noskatos vismaz 50 reizes no vietas, grāmatu izlasu vismaz 10 reizes, un tikai tad, kad nejūtu vēlmi impulsīvi to darīt atkal, man ir miers. tā kā es esmu izteikti tendēta uz atkarībām, tad ļaušanās tām, ticiet man, esmu centusies tās apkarot ļoti sīvi, ir izrādījies vieglākais veids savai brīvlaišanai.
|
|
|
[05 Apr 2009|12:53pm] |
|
F1 veerosana ir lielisks treninsh presitei. Vel vakar runajaam, cik briesmiigi ir valkaat uzvalku Malaizijaa, bet pilotiem +50-60C.. pat nespeju iedomaties. Man jau +30 iestaajas karstuma duuriens.
|
|
|
[05 Apr 2009|11:55am] |
|
cant help myself but get emotional, kad Baraks runaa, so silly of me. Praaga ir burviiga, vakar bija +22. Noteikti iesaku simfonisko orkjestri, aaa, vinji zin kaa pasniegt Dvorzhaku, Chehu svita tiesham bija deserts.
|
|
|
[03 Apr 2009|01:52pm] |
|
un vel es vakar iedomaajos, ka laiks ir tas, par ko es vienmeer esmu bijusi gatava maksaat prasiito summu, nu, gandriiz vienmeer, bet laiks ir arii tas, ko es izniekoju visvairaak. taatad, kaa es esmu sagreekojusi, vai neizlemiiba ir taa, par ko es maksaaju ar visdaargaako, kas man ir? jo pati jau sevi sodu vairaak nekaa Visaugstais man pieskjirdams iiso seekocinju.
|
|
|
[03 Apr 2009|01:43pm] |
Praagas Hiltona raksturiga iezime: pa garam tumsham matam uz katra peldmeetelja. Bet gulta toties ir krustu augstumaa, teju vai lekshus tajaa jaalec.
Shorit, kad beidzot atveru acis un parastaa satraukuma vietaa uzjundija panika, jo bija JAU tik veels, ka lidmashina draudeja aizlidot bez manis, secinaaju, ka jebkuram manam dziivesbiedram ir jaatbilst vismaz vienam kriterijam - speejai neljaut man aizguleties. Tik atri es vel nekad nebiju mazgajusi matus un pakojusi somu, pedejo es pat nesauktu par pakoshanu. Bez apdomas steidzigi sabaazu 3 zhaketes, bikses un topinjus, ar apnjemshanos par saskanjotibu padomat veelak, un taa kaa nebija laika parlikt mantas rokas sominjaa no ikdienas tashas, vienkaarshi iestukjeeju to koferii visam pa virsu. Miegs naak vienkarshi bezdieviigi, nezinu, kaa iztureeshu lidz pusnaktij, jo guletas ir tikai 3 stundas.
|
|
| playing around |
[01 Apr 2009|07:50pm] |
|
The day is hot, the Capulets abroad (c) W.Shakespeare
|
|
