30 Oktobris 2008 @ 13:12
 
vakar atkal pārliecinājos, cik liels spēks ir domām. sēdēju vilcienā un lūkojoties tumšajā logā iedomājos, ka šodien varēja piezvanīt arčūriņš un piedāvāt atbraukt pretī, jo tik ļoti stipri līst. un šoreiz es gan neatteiktu, kā to izdarīju 2dien. Un ziniet, ko? pēc mirkļa zvana telefons un seko piedāvājums. Rezultātā stacijā mani sagaidīja divi lieliskākie puiši pasaulē mirkdami lietū, lai pavadītu mani uz mašīnu. vakars turpinājās ar kakao un pozitīvām sarunām.