11 Oktobris 2008 @ 02:59
 
vairs neizbaudu vientulību, tā vietā cenšos to nosist.
kad esi pieradis, ka nemitīgi kāds ir blakus, tad reizē, kad pārrodoties vēlu vakarā mājās un konstatējot, ka esi viens, sākumā pārņem atvieglojums, bet pamazām tas sāk vērsties neomolīgā sajūtā, jo trūkst mājīgā siltuma. katru vakaru tev kāds ir blakus, tu pierodi, bet tad pēkšņi vairs nav. tukšums un apmulsums.
blakus uz galda stāv alus kauss, nevis ar alu, bet karstu aveņu dzērienu un rozā salmiņu, bet pret palodzi sitas retas lietus lāses.